Urīnterapija

            Urīnterapija nav nekas jauns. Tā nav blēža fantāzija vai mistifikācija. Tieši otrādi, tā ir laika pārbaudīta slimību ārstēšanas metode, kas tiek nodota no paaudzes uz paaudzi.

Cilvēki jau senos laikos zināja par urīna ārstnieciskajām īpašībām un spēja šīs zināšanas saglabāt tautas medicīnā. Pat mūsdienās vecvecmāmiņas iesaka dzert bērniem urīnu drudža, caurejas u.c. gadījumos. Saudzējot savu bērnu veselību, neizmantojot medikamentus, viņas guva lietderīgu informāciju, kura citos apstākļos būtu pazaudēta.

            Ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki instinktīvi pielieto urīnterapiju. Ja bullis vai suns ir neveseli, viņi parasti guļ vienā vietā un dzer savu urīnu. Pēc dažām dienām viņi ir jau veseli. Ajūrvēdas medicīnā govs urīns ir stiprs līdzeklis smagu slimību ārstēšanā, sevišķi aknu slimību ārstēšanā. Ajūrvēdas medicīnā tiek uzskatīts, ka cilvēka urīns ir stipri iedarbīgs līdzeklis daudzu slimību ārstēšanā. Saskaņā ar Vagbāte teikto „Pasaulē nav nekas, ko nevar izmantot ārstniecībā. Vajag tikai to izmantot saprātīgi”. Cilvēka urīnam piemīt pretindes īpašības. Indijā ir jogi, kas regulāri dzer urīnu. Viņi izskatās jauni pat pusmūža vecumā. Urīnu viņi dēvē par veselības ūdeni.

            Tātad urīnterapijai ir senas un pārbaudītas tradīcijas. Bija laiki, kad cilvēki urīnu izmantoja zāļu vietā. Tad parādījās medicīnas zinātne, allopātija, alķīmija. Tika detalizēti izpētītas zāļu un minerālu īpašības un to iedarbība uz ķermeni un smadzenēm. Cilvēki bija pārsteigti par šiem atklājumiem. Augi un minerāli un citi mākslīgi radītie līdzekļi ir noderīgi daudzu slimību ārstēšanā. Tajā pat laikā cilvēki attālinājās no dabas, un idejas par to, ka urīns ir netīrs produkts (organisma atkritumi) iegūlās viņu apziņā. Tādā veidā urīnterapija kļuva par novecojošu ārstēšanas līdzekli.

            Par laimi vienmēr atrodas cilvēki, kas tiecas jebkuriem līdzekļiem pierādīt taisnību. Tādi cilvēki bija Džons Armstrongs no Anglijas, Raodžibhais Manibhais Patels no Indijas un Genādijs Malahovs no Krievijas. Viņi izpētīja un pierādīja, ka urīns ir brīnišķīgs ārstniecisks līdzeklis. Diezgan viegli var iedomāties, kādai jābūt vīrišķībai un pārliecībai, lai izpētītu uz sevis un pielietotu praksē urīnterapiju, neskatoties uz sabiedrības negatīvo attieksmi.

Grūti atrast tik uzticamu savam darbam cilvēku kāds bija Džons Armstrongs. 1994. gadā viņš uzrakstīja brīnišķīgu grāmatu par urīnterapiju - „Dzīvības ūdens”.

            Grāmata ir plāna, taču tajā ir ļoti daudz materiālu, kas liek noticēt urīna brīnumainajam spēkam. Grāmatā aprakstīts, ka Džona vecākiem bija ferma, kurā tika turēti mājlopi. Džona tēvs ārstējis lopus, liekot viņiem dzert urīnu. Liktenis bija lēmis, ka Džona pirmais pacients bija viņš pats. 34 gados - tuberkuloze, diabēts, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, bezmiegs un uzbudinātība. Pēc autora vārdiem - „vienu dienu viņš pamodies slims un atcerējās agrāk izlasīto „Dzer ūdeni no savas paša cisternas””. Viņš 45 dienas gavēja, dzerot urīnu un ūdeni. Viņš izveseļojās. Grāmatu viņš uzrakstīja 60 gados, taču bija pilnīgi vesels un izskatījās jauns. Ar savu metodi viņš izārstēja 40 000 pacientu.

Urīnterapijas tehnika

Pastāv divi veidi urīnterapijas tehnikas:

1.      Iekšķīga lietošana, kas paredz urīna lietošanu no 1 glāzes dienā, līdz visa urīna, ko izdala organisms, izdzeršanai.

2.      Ārīga lietošana (ierīvēšana).

Pamatprasības

1.      Vienmēr vajadzētu izmantot vidējo porciju.

2.      Urīnu, kas iegūts līdz 3 naktī lietot nedrīkst.

3.      Izslēgt no ēdienkartes stipra, sālīta, kā arī olbaltumvielām bagāta ēdiena lietošanu.

4.      Dienas laikā obligāti izdzert 1 litru ūdens.

5.      Urīna daudzumu, ko nepieciešams izdzert nosaka individuāli.

Sagatavošanās periods

Šajā periodā tiek pārvarēti dažādi šķēršļi . Kad Jūs esiet morāli sagatavojies praktiskai urīna lietošanai, savāciet nelielu daudzumu urīna un sāciet ierīvēt ķermeni. Sajūtiet urīna tekstūru, smaržu, paskatieties, vai tiešām tas attīra ādu. Pēc 5 minūtēm nomazgājiet aukstā ūdenī, neizmantojot ziepes. Nākošajā ķermeņa un prāta pielāgošanas fāzē nepieciešams uzpilināt 1 pili urīna sev uz mēles. Garšai un smaržai ir liela loma tā izcelsmes izpratnei.

Urīna lietošanas pareiza tehnika:

Ø      1 reizi dienā

Izmantojiet vidējo urīna porciju, izlejot pirmos un pēdējos 10 ml. Vislabākais laiks 3-4 no rīta. Pirms urīna lietošanas, veiciet rīta tualeti. To vajadzētu darīt katru rītu 1 vai divas nedēļas, ja ir kāda saslimšana  vai arī lietot neierobežotā daudzumā, lai uzlabotu savu veselību. Vēlams ieturēt diētu ar zemu olbaltumvielu un sāls daudzumu.

Ø      3 reizes dienā

1) no 3-4 rītā;

2) pusdienās vai 1 stundu pēc pusdienām;

3) 1 stundu pēc vakariņām.

Diēta tāda pati kā 1. gadījumā.

Ø      Badošanās

Badošanās pati par sevi ir labs līdzeklis pret dažādām slimībām, bet kopā ar urīnterapiju tas ir vēl efektīvāks līdzeklis.

        Pirms urīnterapijas uzsākšanas vēlams iepazīties ar šo metodi izmantojot grāmatas, apmeklējot speciālistus, meklējot citus uzziņas līdzekļus un stingri ievērot visus nosacījumus.

        Dž. Armstrongs savā grāmatā „Dzīvais ūdens” nosauc sekojošas saslimšanas, kuras var izārstēt, izmatojot urīnterapiju: vēzis; leikēmija; tuberkuloze; plaušu un sirds saslimšanas, kā arī smadzeņu saslimšanas, kas radušās trombozes vai embolijas rezultātā; gangrēna; drudzis; saaukstēšanās un klepus; aptaukošanās; dziļas rētas, katarakta, apdegumi, astma, nefrīts, glaukoma, kuņģa čūla, kolīts, ekzēma, psoriāze, lepra.

Teksts sagatavots izmantojot G.Z. Minedžana grāmatu „Tautas medicīnas un netradicionālo ārstēšanas metožu krājums”.