No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skolā
Uz visu mūžu prātā būs.

 

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic.

Vai tu (vārds) atceries?
Senās, jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas?

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.

Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen.
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!

Tu jaunības pilns esi
Kā medus kāre
Ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
Bet pašam - vēl miklai spārei,
Kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.

(Z.Purvs)

Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt.

 

Tev ir simtiem iespēju šodien
Nezināmās virsotnēs kāpt,
Dzīves ziedošās galotnēs,
Kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
Mainot pasauli, avotam būt,
Savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
Bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
Savas nākotnes durvis vērt,
Var aiz kurām lāsi pa lāsei
Savu laimi un likteni svērt.

Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.

Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...

Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.

Beidzām skolu, beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!

Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl.

 

       *******

 

Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm.