Dziednieces Maijas Kalniņas mājaslapa

Sākums | Reģistrācija | Iziet | Ieeja

Sveicam vārda dienā:

Ceturtdiena,15.11.2018,01:52
Sveicināti Viesis|RSS
Vietnes izvēlne
Rakstu kategorijas
Veselība [31]
Sākums » Raksti » Veselība » Veselība

Vitamīnu ābece.
  Vitamīni nav redzami, un tiem nav garšas. Tie nodrošina vielmaiņas procesus organismā un sargā veselību. Tie dod organismam nepieciešamo enerģiju dzīvības procesu nodrošināšanai.
 Vitamīni ir organiski savienojumi, ko satur pārtikas produkti. Organisms pats tos neveido vai arī veido pavisam niecīgā daudzumā, tādēļ tos nepieciešams regulāri uzņemt ar uzturu.
 Katram vitamīnam ir sava loma un to nevar aizstāt ar citām pārtikas produktu sastāvdaļām. Pat, ja trūkst tikai viena vitamīna, viss vielmaiņas process tiek pakļauts nelabvēlīgai ietekmei.
 Daudzi cilvēki uzskata vitamīnus par veselīga dzīvesveida un veselības iemiesojumu. Lai cilvēks būtu vesels, viņam vajadzīgi visi vitamīni.
 Vitamīnus iedala divās grupās. Ir taukos šķīstošie vitamīni un ūdenī šķīstošie vitamīni. Taukos šķīst A, D, E un K vitamīns. Tie var uzkrāties organismā. Pārējie, ūdenī šķīstošie vitamīni, izņemot B12, organismā neuzkrājas un tie jālieto regulāri.
 
A vitamīns (retinos) un beta - karotīns - drošākais ādas aizsardzības līdzeklis, jo piedalās ādas elastīgās virskārtas veidošanā. Tas paaugstina organisma pretošanās spējas dažāda veida saslimšanām un apkārtējās vides kaitīgai iedarbībai, stiprina redzi, smadzeņu un nervu šūnas, aizsargā ādu un gļotādu no iekaisumiem, uztur audu elastību un novērš ādas izžūšanu, veicina kaulu un zobu veidošanos, mazina nepatīkamās sajūtas mēnešreižu laikā. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns. Visvairāk A vitamīna ir zivju eļļā, treknās zivīs, liellopu gaļā, pienā, aknās, olās. Visvairāk beta - karotīna ir visos sarkanajos, dzeltenajos un zaļajos dārzeņos un augļos.
 Paaugstinātas prasības pēc A vitamīna ir cilvēkiem, kas bieži slimo ar infekcijas slimībām, daudz strādā ar datoru, bieži naktīs brauc ar mašīnu, kā arī grūtniecēm.
 
B vitamīnu komplekss - veicina ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu, stiprina nervu sistēmu, labvēlīgi iedarbojas uz barības vielu uzsūkšanos zarnu traktā, aizsargā no saslimšanas ādu, matus, acis, mutes gļotādu un aknas.
 
B1 vitamīns (tiamīns) - stiprina asinsrites un nervu sistēmu, regulē vielmaiņu, aktivizē sirds muskulatūras, kā arī zarnu trakta darbību, veicina ķermeņa augšanu, piedalās ogļhidrātu vielmaiņā, labvēlīgi iedarbojas, ja gadījies iedzert pārāk daudz alkohola. Visvairāk B1  vitamīna ir alus raugā, kviešu asnos, olas dzeltenumā, zivīs, putnu gaļā.
 Ļoti daudz B1 vitamīna vajadzīgs sportistiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī tiem, kuri lieto daudz alkoholisko dzērienu.
 
B2 vitamīns (riboflavīns) - aizsargā ādu un gļotādu no saslimšanas, uzlabo šūnu elpošanu un vielmaiņu, samazina tauku dziedzeru aktivitāti (āda kļūst sausāka un neveidojas melnie punkti), stiprina redzi, labi palīdz pret pārāk lielu stresu, veicina antivielu un sarkano asinsķermenīšu veidošanos, stiprina imūnsistēmu. Visvairāk B2 vitamīna ir piena produktos, alus raugā, zivīs, zaļajos lapu dārzeņos, aknās, mandelēs un riekstos.
 Daudz B2 vitamīna nepieciešams atveseļošanās periodā pēc operācijām, cilvēkiem, kas sirgst ar zarnu slimībām, un sievietēm, kas lieto orālos kontracepcijas līdzekļus. Īpaša uzmanība B2 vitamīnam jāpievērš cilvēkiem, kas lieto antidepresantus.
 
B3 vitamīns (arī niacīns, nikotīnskābe, PP vitamīns) - veicina ķermeņa augšanas procesus, rūpējas par to, lai labi funkcionētu nervu sistēma, uzlabo redzi, aizsargā ādu un gļotādu, veicina asinsriti un sargā asinsvadus no pārkaļķošanās, ļauj vieglāk pārvarēt stresu. Visvairāk šī vitamīna ir alus raugā, kviešu klijās, maizes raugā, tītara un vistas gaļā, zemesriekstos.
 Šis vitamīns īpaši nepieciešams jauniešiem augšanas laikā, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, sportistiem.
 
 B4 vitamīns (holīns) - uzlabo asins pieplūdi audiem, regulē holesterīna līmeni asinīs, sargā ādu un matus, palīdz aizcietējumu gadījumā, stiprina nervu sistēmu, piedalās tauku vielmaiņā. Visvairāk B4 vitamīna ir olu dzeltenumā, aknās, alus raugā, kviešu asnos, pākšaugos.
 
B5 vitamīns (pantotēnskābe) - rūpējas par to, lai labi funkcionētu kuņģis un zarnu trakts, aizsargā ādu, gļotādu un matus, regulē šķidruma daudzumu šūnās, stiprina smadzeņu šūnas un nervu sistēmu, aizsargā no kāju krampjiem un elpošanas traucējumiem, palīdz depresijas un stresa gadījumā, piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņas procesos. Labvēlīgi ietekmē hormonu veidošanos. Visvairāk pantotēnskābes ir alus raugā, olas dzeltenumā, sakņaugos un riekstos.
 
B6 vitamīns (sastāv no trīs substancēm - piridoksāla, piridoksamīna un piridoksīna) - palīdz, ja organismā jūtams dzelzs trūkums, sargā no depresijām, baiļu lēkmēm un miega traucējumiem, sargā ādu un gļotādu no iekaisumiem, uzlabo vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē taukvielu izmantošanu un sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Palīdz samazināt svaru, mazina stresu. Visvairāk B6 vitamīna ir lašos, sardīnēs, avokado, pākšaugos, lapu salātos, negrauzdētos valriekstos.
 B6 vitamīns ir sevišķi nepieciešams sievietēm, kas lieto pretapaugļošanās līdzekļus, grūtniecēm un tām, kuras baro bērnu ar krūti.
 
B7 vitamīns (biotīns) - veicina ādas un nervu šūnu veidošanos, sargā no depresijām un muskuļu krampjiem, rosina aknu darbību, regulē vielmaiņu. Visvairāk B7 vitamīna ir alus raugā, sojas un zaļajās pākšu pupiņās, lapu dārzeņos, kviešu klijās, baravikās, gailenēs.
 Daudz B7 vitamīna vajag cilvēkiem, kuru uzturā ir maz silto ēdienu, daudz konservu un citu "ātro uzkodu", kā arī tiem, kuri lieto daudz alkoholisko dzērienu. Paaugstināta nepieciešamība pēc B7 vitamīna ir arī cilvēkiem, kas lieto antibiotikas vai spazmolītiskos līdzekļus.
 
B9 vitamīns (folskābe) - ir ļoti nepieciešama sarkano asinsķermenīšu un jaunu šūnu veidošanai, regulē gremošanas un nervu sistēmas darbību, stiprina matus, ādu un nagus, palīdz stresa un pārguruma gadījumos, nostiprina koncentrēšanās spējas. Visvairāk folskābes ir alus raugā, kviešu asnos, kviešu klijās, zaļajos lapu dārzeņos.
 Daudz folskābes vajag grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem pārejas vecumā.
 
B12 vitamīnu grupa (kobalamīni) - vairo sarkanos asinsķermenīšus un palīdz, ja organismā jūtams dzelzs trūkums, sargā ādu un gļotādu no iekaisumiem, veicina svara samazināšanos, stiprina nervu sistēmu. Visvairāk B12 vitamīna ir liellopu un jēra gaļā, biezpienā, paniņās, jogurtā un olās.
 Paaugstināta nepieciešamība pēc B12 vitamīna ir cilvēkiem ar iekaisušu kuņģa gļotādu, kā arī pēc kuņģa operācijām. Īpaša uzmanība B12 vitamīnam jāpievērš veģetāriešiem, kas nelieto uzturā piena produktus un olas.
 
Bioflavonīdi (rutīns, hesperidīns, citrīns) - uzlabo vielmaiņu, stiprina un tīra asinsvadus, uzlabo sirdsdarbību, sargā ādu un zobus, darbojas pret saaukstēšanos un mazina nepatīkamās sajūtas mēnešreižu laikā. Aktivizē šūnu apgādi ar barības vielām un šlakvielu izvadīšanu. Visvairāk bioflavonīdu ir citrusaugļu mīkstumā, vīnogās, plūmēs un aprikozēs.
 
C vitamīns (askorbīnskābe) pamatu pamats, lai saistaudi būtu veselīgi, āda - elastīga, jo tas stiprina organisma spēju pretoties infekcijām un apkārtējās vides kaitīgajai ietekmei, sargā zobus un smaganas, nodrošina uzturā esošās dzelzs asimilēšanu organismā, darbojas kā antioksidants pret brīvajiem radikāļiem, sargā ādu un matus, stiprina asinsvadu sieniņas. Visvairāk C vitamīna ir mežrozīšu paaugļos, smiltsērkšķu ogās, upenēs, pētersīļu zaļumos, saldās paprikas pākstīs, visos kāpostos un citrusaugļos.
 Paaugstināta nepieciešamība pēc C vitamīna ir grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, sievietēm, kas lieto pretapaugļošanās līdzekļus, smēķētājiem, cilvēkiem, kas pakļauti stresam un apkārtējās vides kaitīgajai ietekmei.
 
D vitamīnu grupa (kalciferoli) - palēnina organisma novecošanās procesus, palīdz stresa, kāju krampju, miega traucējumu un noguruma gadījumā, veicina kalcija uzsūkšanos kaulaudos,  regulē fosfora un kalcija līmeni asinīs, sargā ādu, acis un redzi, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk D vitamīna ir zivju eļļā, kūpinātos zušos, šprotēs, siļķēs, sardīnēs, lašos un olas dzeltenumā.
 Paaugstinātas prasības pēc D vitamīna ir cilvēkiem gados, kas reti uzturas svaigā gaisā, un tiem, kuri lieto spazmolītiskas zāles un pretiekaisuma līdzekļus.
 
E vitamīnu grupa (tokoferoli) - aizsargā B vitamīnu grupu, askorbīnskābi un taukos šķīstošos vitamīnus no oksidēšanās, uzlabo šūnu elpošanu, mazina šūnu noārdīšanos, veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un taukskābju noārdīšanos, sargā centrālo nervu sistēmu un acis, sargā ādu no saules apdegumiem un alerģijām, veicina sirdsdarbību, stiprina asinsvadus. E vitamīns novērš vecuma plankumus, garantē labi funkcionējošu hormonu sastāvu, sargā no alerģijām. Visvairāk E vitamīna ir kviešu dīgstos, svaigos ziedkāpostos, lazdu riekstos, mandelēs, zemesriekstos un lapu dārzeņos.
 Ļoti daudz E vitamīna vajag smēķētājiem, cilvēkiem, kas slimo ar sirds un asinsvadu sistēmas kaitām, kas pakļauti fiziskam un psihiskam stresam, kā arī tiem, kuri lieto caurejas līdzekļus, jo ar E vitamīnu bagāts uzturs nodrošina imūnsistēmas pretošanās spējas.
 
Inozīts - veicina zarnu darbību un matu augšanu, sargā smadzeņu šūnas un stiprina nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē svara zaudēšanas norisi diētu laikā, uzlabo gremošanas sistēmas darbību, nepieciešams lecitīna veidošanai. Visvairāk inozīta ir citrusaugļos, alus raugā, piena produktos, dārzeņos un riekstos.
 
K vitamīnu grupa - ietekmē asins recēšanu, veicina augšanas un palēnina novecošanās procesus organismā. Visvairāk K vitamīna ir svaigi skābētos kāpostos, lapu pētersīļos, ziedkāpostos, kviešu asnos, spinātos, rožu kāpostos, galviņsalātos, brokoļos, sakņu selerijās.
 Ar K vitamīnu bagāts uzturs jālieto cilvēkiem, kas sirgst ar gremošanas trakta kaitēm.
 
PABA (paraaminobenzoskābe) - aizsargā ādu, īpaši saules apdeguma gadījumos, novērš matu izkrišanu un veicina to augšanu, regulē olbaltumvielu maiņu, veicina sarkano asinsķermenīšu un folskābes veidošanos. Visvairāk PABA ir kviešu dīgstos, pilngraudu maizes izstrādājumos, jogurtā, zaļajos lapu dārzeņos, liellopu un jēra gaļā.
 
P vitamīns (rutīns) - nostiprina asinsvadu (kapilāru) sieniņas un novērš sarkano plankumu un plīsušu asinsvadu veidošanos ādā. Visvairāk P vitamīna ir citrusaugļu mizas baltajā slānī, griķos, mežrozīšu paaugļos un sīpolos.
Kategorija: Veselība | Pievienoja: Maija (20.10.2009)
Skatījumu skaits: 4730
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma
Lietotājs:
Parole:
Ielūkojies
Statistika

Onlainā kopā: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright MyCorp © 2018 | Vietnes darbību nodrošina uCoz sistēma