Sirdslēkme mēdz cilvēku pārsteigt negaidītā veidā un laikā. Turklāt, tā piemeklē arī jaunus un fiziski labi attīstītus cilvēkus. Izrādās, ka cēlonis ir magnija trūkums organismā. Zinātniski pierādīts, ka lielu fizisko stresu gadījumos strauji zūd magnija uzkrājumi asinīs. Tā dabiskais līmenis asinīs krītas, un tā dēļ sirdsdarbība pat var apstāties. Tas visai bieži notiek ar sportistiem - garo distanču skrējējiem, airētājiem, ekstremālas aerobikas veicējiem. Ja sen zināms, ka šo sporta un fizisko slodžu piekritējiem nepieciešams ar kāliju bagātināts uzturs. Taču tikai visai nesen noskaidrots, ka savukārt kālija saturu asinīs "kontrolē un regulē" magnijs. Tā trūkums organismā izraisa sirds aritmiju. Sirds muskuļu normālai darbībai nepieciešamas magnija, kālija un kalcija pareizas savstarpējas attiecības. Konstatēts, ka Austrālijā, kur dzeramais ūdens pārsvarā ir mīksts (sārmains), iedzīvotāji bieži slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Rafinējot labības graudus, mēslojot augsni, pat īpaši "mīkstinot" ūdeni, šo zemju (arī Rietumzemju) iedzīvotāji ar uztura produktiem uzņem arvien mazāk magnija. Mūsu uzturā (arī Latvijā) tā daudzumu samazina arī kalcijs, tauki (tie kavē magnija uzsūkšanos zarnās), pārmērīga olbaltuma un cukura, pat visai mērena alkohola lietošana. Tāpēc uzturzinātnieki ieteic: ja osteoporozes profilakses (novēršanas) nolūkā tiek lietots kalcijs, uzturā vairāk ieteicami produkti, kuri satur arī magniju. Psihiska un fiziska stresa gadījumā mēdz rasties stresa hormoni. Tāpēc tiek patērēts vairāk magnija, lai nodrošinātu muskuļu normālu darbību. Tas ir iemesls, kāpēc organismam vajadzīgs vairāk tādu produktu, kuri satur daudz šā elementa. Citādi sirds muskuļa darbība tiks traucēta. Magnijs ne tikai īpaši spēcina sirds muskuli, bet tā trūkums rada nogurumu, depresiju, muskuļu krampjus gan fiziskas piepūles, gan atpūtas laikā. Ja uzturā nav pietiekami daudz magnija, asinīs pakāpeniski paaugstinās holesterīna līmenis, pat neraugoties uz to, ka uzturā lietots maz tauku. Asinīs cirkulē tikai nepilns procents no kopējā magnija daudzuma organismā. Pārējais atrodas šūnās. Tāpēc, veicot asins analīzi, nav iespējams gūt pārliecinošus datus par faktisko magnija daudzumu organismā. Tas radījis maldīgu pārliecību, ka magnija deficīts esot reta parādība. Zinātnieki iesaka pieaugušiem vīriešiem ar dienas uzturu uzņemt 350 mg magnija, sievietēm - 300 mg. Dabiskie magnija avoti ir visi svaigie dārzeņi, nevārīti un nemalti kviešu graudi, sojas pupas, piens un tā produkti, jūras zivis, āboli, vīģes, mandeles.
