- dziedniece Maija Kalniņa
Dziednieces Maijas Kalniņas mājaslapa

Sākums | Reģistrācija | Iziet | Ieeja

Sveicam vārda dienā:

Piektdiena,29.08.2014,23:05
Sveicināti Viesis|RSS
Vietnes izvēlne
Rakstu kategorijas
Veselība [31]
Sākums » Raksti » Veselība » Veselība

Sāpes krūšukurvī
                                                 Sāpes krūšukurvī

 Sāpes krūtīs - pamats satraukumam?

Kas raksturīgs sāpēm krūškurvī?

Kāpēc dur krūtīs?

Sāpju veidi

Kā atvieglot un novērst sāpes krūškurvī?

Sāpes krūtīs - pamats satraukumam?

Sāpes krūškurvī ir simptoms, nevis diagnoze. Sāpes krūtīs var parādīties pie jebkādas kaites, sākot no katastrofālas līdz pavisam vienkāršai medicīniskai problēmai. Kad cilvēks sajūt sāpes krūškurvī, ir svarīgi mēģināt izvērtēt šo sāpju nopietnību cik ātri vien iespējams.

Kas raksturīgs sāpēm krūškurvī?

Tas, ko cilvēki raksturo kā sāpes krūškurvī, ir jebkāda veida sāpju, spiediena, smakšanas, stinguma vai jebkura cita diskomforta sajūta krūtīs, kakla lejasdaļā vai pakrūtē. Sāpes krūškurvī bieži saistītās ar sāpēm rīklē, rokās vai galvassāpēm. Tās var ilgt mazāk par sekundi vai turpināties dienām un nedēļām ilgi. Sāpes var parādīties gan bieži, gan reti un var būt gan pēkšņas, gan paredzamas.

1. aortas loks   2. ribas   3. diafragma   4. augšējā dobā vēna   5. sirds    6. kreisā plauša

Kāpēc dur krūtīs?

Sāpes krūškurvī ir izplatīts simptoms, ko var izraisīt dažādi faktori. Dažkārt sāpes krūškurvī prasa tūlītēju ārstēšanu, piemēram, stenokardijas sāpes, ko izraisa skābekļa trūkums sirds muskulī, plīsums aortas sieniņā, vai citas smagas sirdslēkmes sāpes. Citi iemesli sāpēm krūškurvja apvidū varētu nebūt tik nopietni, piemēram, spazmas barības vadā, žultspūšļa lēkme, krūškurvja iekšējās sieniņu iekaisums vai krūšu muskuļu muskuļu sāpes  un savilkums, mugurkaula deformācijas izauktas sāpes. Tāpēc svarīgi ir uzstādīt precīzu diagnozi, lai nodrošinātu pareizu ārstēšanu pacientiem ar sūdzībām par krūškurvja un muguras sāpēm. Paturiet prātā zemāk dotās norādes, kad mēģiniet analizēt sāpes krūtīs:

  • Jebkuršs krūškurvja orgāns var izraisīt sāpes, ieskaitot sirdi, plaušas, barības vadu, muskuļus, kaulus un ādu.
  • Sarežģīta nervu izkārtojuma un rumpja muskuļu pārklāšanās dēļ sāpes krūškurvja rajonā var būt izstarotas no citām ķermeņa daļām.
  • Kuņģis un citi orgāni, kas atrodas vēdera dobumā, arī var izraisīt sāpes krūškurvī.

Izmeklējot pacientus ar sāpēm krūšu rajonā, ārsts, pirmkārt, atšķir vai sāpes ir saistītas ar skābekļa trūkumu sirds muskulī (kā tas ir stenokardijas gadījumā un citu sirdslēkmju gadījumā), vai tās ir radušās kāda cita iemesla dēļ, piemēram:  

  • plaušu apvalku iekaisums;
  • sirds sieniņu iekaisums;
  • cistas plīsums plaušu audos;
  • ribu skrimšļaino daļu iekaisums;
  • ribu lūzumi;
  • ribstarpu nervu kompresija – ārējs spiediens uz nerviem.


Sāpju veidi

Stenokardija

Stenokardija ir diskomforta sajūta krūtīs, ko izraisa skābekļa trūkums sirds muskulī. Vairumā gadījumu skābekļa trūkums rodas aterosklerozes rezultātā, sašaurinoties koronārajām artērijām - asinsvadiem, kas apasiņo pašu sirdi.

Stenokardija parasti izpaužas kā spiediena, smaguma, vilkšanas vai sāpju sajūta viscaur krūtīs, jo sevišķi aiz krūšu kaula. Sāpes mēdz izstarot uz kaklu, rīkli, rokām, muguru vai pat zobiem. Pacienti var sūdzēties arī par gremošanas traucējumiem, grēmām, vājumu, svīšanu, sliktu dūšu, krampjiem un elpas trūkumu. Stenokardija parasti rodas fiziskas pārpūles laikā, pārdzīvojot spēcīgu emocionālu stresu vai pēc smagas maltītes. Šo procesu laikā sirds muskuļiem ir nepieciešams vairāk skābekļa nekā sašaurinātie sirds asinsvadi spēj piegādāt.

Visizplatītākais stenokardijas izraisītājs ir koronāro artēriju slimība. Retāk to izraisa koronāro asinsvadu spazma. Šīs artērijas sirds muskulim piegādā ar skābekli bagātas asinis. Koronāro artēriju slimība attīstās, holesterīnam nogulsnējoties asinsvadu sieniņās un izraisot aterosklerotisko plāksnīšu jeb pangu veidošanos. Šo plāksnīšu uzkrāšanās ar laiku izraisa koronāro artēriju sašaurināšanos, process ko sauc par arteriosklerozi. Arteriosklerozi var paātrināt smēķēšana, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis un diabēts. Savukārt skābekļa trūkums sirds muskulī izraisa sāpes krūškurvī (stenokardiju).

Asinsvadu sieniņas ieskauj muskuļu šķiedras. Ātra muskuļu šķiedru saraušanās izraisa pēkšņu asinsvadu sieniņu sašaurināšanos (spazmu). Sirds artēriju spazmas samazina asins pieplūdi sirds muskuļiem un izraisa stenokardiju. Stenokardija, kā koronāro artēriju spazmas rezultāts, parasti rodas atpūtas brīdī agrās rīta stundās. Spazmas var rasties normālos koronārajos asinsvados, kā arī jau arteriosklerozes sašaurinātajos.

Miokarda infarkts („Sirdslēkme”)

Miokarda infarkts izraisa sāpes krūškurvja vidusdaļas kreisajā pusē un tās parasti ir līdzīgas stenokardijas sāpēm, vienīgi šīs sāpes krūškurvi mēdz būt spēcīgākas un ilgstošākas. Parasti sāpes tiek aprakstītas kā spiedošas un velkošas, vai kā smaguma sajūta krūškurvī. Sāpes parasti izstaro līdz rīklei, pleciem vai rokām. Var būt arī slikta dūša, svīšana, elpas trūkums, reibonis, vājums vai nogurums. Pretēji stenokardijai, sāpes ir ilgstošas un pastiprinās pirmo 15 līdz 20 minūšu laikā.

Infarktu pavadošās sāpes izraisa pilnīga koronārā asinsvada nosprostošanās. Sirds muskuļa daļa ko apgādā šis asinsvads, pēkšņi nonāk skābekļa badā, radot spēcīgas sāpes krūtīs.

Miokarda infarkta cēloņi - novecojot, holesterīns un kalcijs pamazām nogulsnējas koronāro asinsvadu sieniņās. Šīs nogulsnes sauc par plāksnītēm jeb pangām. Process, kas noved pie sirdslēkmes, ir zināms kā arterioskleroze jeb asinsvadu apkaļķošanās. Visvairāk to veicina uzturs, kas bagāts ar holesterīnu, kombinācijā ar smēķēšanu un fizisko aktivitāšu trūkumu. Plāksnītēm augot un vairojoties, tās ar vien vairāk sāk traucēt asins plūsmu. Izmaiņas asinsvada sieniņā un aterosklerozes procesam raksturīgās asins viskozitātes izmaiņas var izraisīt trombu veidošanos. Aterosklerotiskās plāksnītes un trombi daļēji vai pilnībā nosprosto asinsvadus. Jo vairāk asinsvadi tiek nosprostoti, jo lielāks ir sirds muskuļa bojājuma risks.

Pneimonija

Pneimonija ir infekcijas aģentu izraisīta plaušu infekcija, kas izraisa drudzi un sāpes krūškurvī. Pneimonijas izraisītās sāpes krūšu rajonā rodas plaušu plēves kairinājuma vai iekaisuma dēļ. Pneimonija ir vienas vai abu plaušu iekaisums, kas parasti ir baktēriju vai vīrusu, reti sēnīšu izraisīts.

Pleirīts

Pleirīts ir plaušu plēves iekaisums, kas izraisa asas sāpes krūškurvī. Sāpes krūtīs saasinās elpojot un klepojot. Šis stāvoklis tiek saukts par pleirītu. Pacienti bieži vien jūt elpas trūkumu, daļēji seklās elpošanas dēļ, lai samazinātu sāpes krūškurvī elpojot. Tā iemesli var būt infekcija (pneimonija, tuberkuloze), ļaundabīgs audzējs, dekompensēta sirds mazspēja, u.c.

Pleirīts bieži vien tiek saistīts ar liekā šķidruma uzkrāšanos telpā starp divām plaušu plēvēm. Pleirīta simptomi var būt klepus, smaguma sajūtu krūtīs un elpas trūkumu.

Perikardīts

Perikardīts ir sirds ārējās sieniņas iekaisums. Lielākajai daļai pacientu, kas slimo ar perikardītu, nav atrodams konkrēts saslimšanas iemesls un stāvoklis tiek saukts par idiopātisko perikardītu. Uzskata, ka vairumā gadījumu saslimšanas iemesls ir vīrusu infekcija.

Sāpes krūškurvī ir visbiežākais perikardīta simptoms. Tās parasti ir jūtamas aiz krūšu kaula, un tiek aprakstītas kā asas sāpes kūtīs elpojot, kas saasinās klepojot, tās mēdz pastiprināties arī apguļoties. Atšķirībā no sirds slimību izraisītajām sāpēm krūškurvī, perikardīta sāpes ir konstantas un nav saistītas ar fizisku piepūli. Pacienti var just nespēku, drudzi un drebuļus. Papildus simptomus parasti izraisa pamatslimības norise.

Gastroezofageālā atvilņa slimība

Gastroezofageālā atvilņa slimības simptomi ietver sevī grēmas, dedzināšanu un sāpes krūškurvī, pārmērīgu siekalu izdalīšanos, spiediens un trulas sāpes krūškurvī vai spēcīgas spiedošas sāpes krūškurvja vidū. Pacients parasti jūt diskomfortu, novērojama pārmērīga svīšana, bālums, slikta dūša un vemšana.

Nesena krūškurvja trauma       

Jebkura veida krūškurvja trauma var izraisīt sāpes krūškurvī, kas radušās ribu lūzuma, muskuļu sastiepums vai sasitumu dēļ. Nereti, šķietami viegla krūškurvja trauma, var tikt aizmirsta, sāpēm parādoties tikai pāris dienas vēlāk, kad sāp ribas, novērojamas krūšu muskuļu sāpes.

Traumu izraisītas sāpes krūtīs ir gandrīz nemainīgi lokalizētas un bieži aprakstītas kā sāpīgums vai asas sāpes. Parasti sāpes krūtīs elpojot saasinās un bieži krūškurvja sieniņa ir jūtīga pret pieskārieniem un spiedienu.

Muskuļu sāpes

Sāpes krūšu rajonā var izraisīt krūškurvja sieniņu muskuļi, to savilkums un tās var izstarot visai plašā zonā līdz pat rokai. Krūšu muskuļu sāpes novēro pacientiem ar jūtīgiem muskuļiem, kuros veidojas sāpju mezgliņi un punkti, vai arī pēc traumām, sastiepumiem, krūškurvja operācijas. Visbiežāk sāpes krūtīs var novērst, fiziski iedarbojoties uz sāpju mezgliņiem un sāpju zonu. Krūšu muskuļu sāpes var pastiprināties, kustoties vai klepojot.

Kā atvieglot un novērst sāpes krūškurvī?

Stenokardijas izraisītas sāpes krūškurvī parasti ilgst no 1 līdz 15 minūtēm un pāriet, cilvēkam atpūšoties vai paliekot zem mēles nitroglicerīnu. Nitroglicerīns paplašina asinsvadu sieniņu un pazemina spiedienu. Gan atpūta, gan nitroglicerīns samazina sirds muskuļa vajadzību pēc skābekļa, tādā veidā novēršot stenokardiju.

Ja stenokardija ir šķietamais iemesls sāpēm krūtīs, jums nekavējoties jāapmeklē ārsts.

Pleirītu ir iespējams novērst, ietekmējot tā cēloni. Piemēram, ātri sākta pneimonijas ārstēšana var novērst plaušu plēves šķidruma uzkrāšanos un sāpes krūtīs. Sirds, plaušu vai aknu slimības gadījumā, informācija par pamatslimību var palīdzēt novērst šķidruma uzkrāšanos krūškurvī.



Avots: http://www.nesaap.lv
Kategorija: Veselība | Pievienoja: Maija (17.09.2010)
Skatījumu skaits: 2773
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma
Lietotājs:
Parole:
Ielūkojies
Statistika

Onlainā kopā: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright MyCorp © 2014 | Vietnes darbību nodrošina uCoz sistēma