Bors - mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesus kuņģī un zarnu traktā, ir ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnija un silīcija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, mandelēs, zemesriekstos, baltajās jāņogās un rozīnēs.

 Cinks - labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu vielmaiņu, veicina limfocītu veidošanos. Visvairāk cinka ir zivīs, alus raugā, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, olas dzeltenumā, jūras aļģēs un sēnēs.

 Vairāk cinka ir vajadzīgs diabētiķiem un cilvēkiem, kas lieto daudz alkoholisko dzērienu. Ar cinku bagāts uzturs jālieto arī sportistiem, grūtniecēm, mātām kas baro bērnu ar krūti, un tad, ja parādās ādas slimības.

 Cisteīns (olbaltumvielās ietilpstoša aminoskābe) - pagarina organisma šūnu mūžu, nepieciešams ādas, matu un nagu veselībai. Tas gludina ādu, stiprina matus un nagus. Visvairāk cisteīna ir olās, ķiplokos, sīpolos, gaļā un piena produktos.

 Dzelzs - nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, garnelēs, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēklās, kviešu asnos, saulespuķu sēkliņās un nātrēs.

 Paaugstināta nepieciešamība pēc dzelzs ir sievietēm un meitenēm pārejas vecuma, kad sākas mēnešreizes. Vairāk dzelzs ir vajadzīgs arī grūtniecēm, jo auglis dzelzi izmanto, lai nodrošinātu sevi ar skābekli.

 Fluors - stiprina zobus, veicina kaulu augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērniem. Visvairāk fluora ir valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs. Vairāk fluora vajag cilvēkiem, kam bieži bojājas zobi un trausli kauli.

 Fosfors - piegādā ķermenim enerģiju, piedalās kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir zivīs, pākšaugos, piena produktos, olās, riekstos, kviešu klijās un asnos, linsēklās un saulespuķu sēkliņās.

 Paaugstināta nepieciešamība pēc fosfora ir sportistiem, kas treniņos patērē daudz enerģijas.

 Hlors - regulē cukura daudzumu asinīs, uzlabo vielmaiņu un taukvielu noārdīšanos. Visvairāk hlora ir vārāmajā sālī, jūras produktos un olīvās.

 Hroms - uzlabo insulīna iedarbību, stimulē enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un olbaltumvielu sintēzes procesā, sargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos. Par to, lai organismā netrūktu hroma, sevišķi jārūpējas diabētiķiem un grūtniecēm.

 Jods - viens no vairogdziedzera hormona veidotājiem, uzlabo sausas ādas un matu stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par psihisku labsajūtu. Visvairāk joda ir lašos, garnelēs, siļķēs, mencās, asaros, makrelēs.

 Vairāk joda vajag grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem pārejas vecumā.

 Kalcijs - stiprina kaulus un zobus, veicina asins piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši biezpienā un sieros.

 Daudz kalcija vajag bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

 Kālijs - veicina sirds muskuļu aktivitāti, stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Kālijs ir gailenēs, baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, alus raugā, kviešu klijās, aprikozēs, persikos un ābolu etiķī.

 Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, kas nesirgst ar nieru kaitēm, jāraugās, lai uzturs būtu bagāts ar kāliju, kas pretēji nātrijam pazemina asinsspiedienu.

 Kobalts - veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, ābolos, sīpolos, kāpostos, lapu dārzeņos, tomātos un valriekstos.

 Magnijs - stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs. Visvairāk magnija ir kviešu klijās, saulespuķu sēkliņās, kviešu asnos, auzu pārslās, prosā un riekstos.

 Nepieciešamību pēc magnija paaugstina sporta nodarbības, stress, liels alkohola patēriņš. Daudz magnija vajag arī jauniešiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

 Mangāns - stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, greipfrūtos, tējā un kafijā, lapu dārzeņos, pākšaugos un riekstos.

 Vairāk mangāna ir nepieciešams cilvēkiem, kas lieto uzturā daudz piena produktu un gaļas.

 Molibdēns - regulē taukvielu izmantošanu un sargā zobus. Visvairāk molibdēna ir pākšaugos, bietēs, galviņkāpostos, aknās un pienā.

 Nātrijs  svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās, aktivizē toksisko vielu izvadīšanu. Visvairāk dabiskā nātrija ir sparģeļos, selerijās, lapu dārzeņos, zivīs, rudzu maizē, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos.

 Selēns - pieder pie antioksidantiem un mazina apkārtējās vides piesārņojuma ietekmi uz organisma novecošanās procesiem, stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina enzīmu darbību, labvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju. Visvairāk selēna ir alus raugā, kviešu asnos, klijās, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, siļķēs, tunzivīs un piena produktos.

 Lielāka nepieciešamība pēc selēna ir sirds un vēža slimniekiem, veģetāriešiem, diabētiķiem un hipertoniķiem.

 Sērs - atindē organismu un veido aminoskābes, regulē B grupas vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu, sargā šūnas no iekšpuses, labvēlīgi ietekmē saistaudus, ādu, matus un nagus. Visvairāk sēra ir olās, zivīs, jūras aļģēs, sieros, sīpolos, ķiplokos, redīsos, galviņkāpostos un mārrutkos.

 Līdz šim nav noteiktas normas, cik daudz sēra būtu nepieciešams. Ir tikai skaidrs, ka, lietojot uzturā olbaltumvielām bagātu un arī citādā ziņā veselīgu uzturu, pietiek sēra, lai visas svarīgākās organisma reakcijas noritētu bez traucējumiem.

 Silīcijs - organismam nepieciešams kā augšanas izejviela. Silīcijs padara asinsvadus un audus elastīgus, matus un nagus - stingrus. Silīcijs arī saista šūnās ūdeni, nodrošinot ādai nepieciešamo mitrumu un izturību. Šī viela attīra arī asinis - šim nolūkam izmantojama nātre un tīruma kosa. Visvairāk silīcija ir lapu un sakņu dārzeņos, nātrēs un tīruma kosās.

 Vanādijs - labvēlīgi ietekmē kaulu augšanu, enzīmu darbību un holesterīna līdzsvaru organismā. Visvairāk vanādija ir jūras aļģēs, auzās, rudzos un kukurūzas eļļā.

 Varš - veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un enzīmu darbību, regulē dzelzs izmantošanu organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, pākšaugos un riekstos.