Ja tevi moka bezmiegs, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas, muskuļu vājums, krampji, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību, iespējams, tev ir magnija trūkums organismā. Magnijam ir ļoti nozīmīga loma cilvēka organismā, un tas piedalās daudzos bioķīmiskajos procesos, tādēļ tā trūkums organismā var izpausties ar ļoti dažādiem simptomiem.
Cilvēka organisms ir veidots no visdažādākajiem ķīmiskajiem elementiem un to salikumiem, kuriem jāatrodas līdzsvara stāvoklī, lai mēs justos labi un būtu veseli. Viena no cilvēka organisma normālas un saskaņotas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām minerālvielām ir magnijs.

Lielākā daļa no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos (60-65%), ievērojamā daudzumā tas atrodas arī muskuļos (25%), kā arī citās ķermeņa šūnās un šķidrumos. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magnijs neveidojas organismā, tādēļ to pietiekamā daudzumā ir jāuzņem ar uzturu.
Magnijs ir iesaistīts visu uzturvielu (tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu) vielmaiņas procesos. Magnijs ir nepieciešams dažādu organismā notiekošo ķīmisko reakciju norisei, jo tas palīdz pareizi darboties šajās reakcijās iesaistītajiem enzīmiem. Magnijs galvenokārt palīdz aktivēt tos enzīmus, kuri piedalās fosfātgrupu šķelšanas un transportēšanas procesā, lai veidotos viela, kuru sauc par ATF (adenozīntrifosfāts). ATF ir viena no svarīgākajām vielām, kas nodrošina organismam nepieciešamo enerģiju, tādēļ magnija trūkums var izraisīt nepietiekama enerģijas daudzuma veidošanos. Līdz ar to magnijs ir ļoti svarīgs ķīmiskais elements sportistiem un smaga fiziska darba veicējiem.
Magnijam, kas atrodas mūsu ķermeņa kaulos, piemīt divējāda nozīme. Daļa no magnija ir nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu kaulaudu struktūru kopā ar divām citām ļoti svarīgām minerālvielām – kalciju un fosforu. Otra daļa no magnija atrodas uz kaulaudu virsmas, tā nepiedalās kaulu struktūras veidošanā, bet ir kā magnija uzkrāšanās vieta, kuru organisms var ātri izmantot, ja ar uzturu netiek uzņemts pietiekami daudz magnija.
Magnija darbība organismā ir cieši saistīta ar citu minerālvielu – kalciju, tie kopīgi darbojas, lai nodrošinātu nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu. Daudzās nervu šūnās magnijs darbojās kā ķīmisko kanālu blokators, ja apkārt šūnai atrodas pietiekami daudz magnija, tad kalcijs nevar iekļūt šūnas iekšpusē un nevar aktivēt nervu. Ja organismā ir par maz magnija, tad nervu šūnas netiek pasargātas, tās var pat tikt aktivētas pārāk spēcīgi, un tad pa nerviem uz muskuļiem tiek sūtīts liels skaits impulsu, kas izraisa spēcīgas muskuļu kontrakcijas. Ar to izskaidrojams, ka magnija trūkums organismā rada muskuļu sasprindzinājumu, muskuļu sāpīgumu, muskuļu spazmas, krampjus un nogurumu.
Jāņem vērā, ka no uzņemtā magnija daudzuma uzsūcas apmēram tikai trešā daļa, pārējais tiek izvadīts ārā. Magnijs no organisma tiek izvadīts caur nierēm. Šīs minerālvielas trūkums vieglāk veidojas cilvēkiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, pārāk daudz dzer alkoholiskos vai kofeīnu saturošos dzērienus, kas palielina izvadītā urīna daudzumu. Magnija trūkums organismā var rasties arī ilgstošas caurejas, nieru slimību un epilepsijas gadījumā.

Tā kā magnijam ir ļoti nozīmīga loma cilvēka organismā, un tas piedalās tik daudzos bioķīmiskajos procesos, tad tā trūkums organismā var izpausties ar ļoti dažādiem simptomiem:

Ik dienas pieaugušam cilvēkam ir nepieciešams uzņemt 350 mg magnija. Pietiekami lielā daudzumā tas ir ķirbju un saulespuķu sēklās, zaļajos lapu dārzeņos, pupiņās, zivīs, riekstos, dažādos augļos un dārzeņos.
Magniju papildus iespējams uzņemt arī ar dažādiem to saturošiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, taču pirms izlemjat tos lietot, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu un obligāti pastāstiet par visiem medikamentiem, kurus lietojat, jo var rasties dažādas nevēlamas mijiedarbības reakcijas starp tiem.
Jāizvairās no vienlaicīgas dažu grupu diurētisko līdzekļu un magniju saturošu preparātu lietošanas. Magnija uzsūkšanos var mazināt arī dažu grupu antibiotiskie līdzekļi un asinsspiedienu samazinošie medikamenti, tādēļ svarīga ir jūsu sadarbība un uzticēšanās speciālistam, lai neradītu draudus savai veselībai. Lietojot magniju saturošos medikamentus un uztura bagātinātājus, vienmēr rūpīgi jāievēro ieteiktās devas, jo pārāk lielu devu ieņemšana var izraisīt caureju.
Lai tiktu nodrošināta pareiza vielmaiņas darbība un lai organismā notiekošie bioķīmiskie procesi būtu līdzsvarā, ļoti svarīgs ir gan kalcijs, gan magnijs, taču abi šie ķīmiskie elementi ir savstarpēji konkurējoši, tādēļ abus to kopā nevajadzētu lietot, ja vien tie kopīgi neietilpst kāda preparāta sastāvā, kurš ir izveidots tā, ka savstarpējā konkurence neizpaužas.
Taču, ja jūsu ēdienkarte ir pietiekami dažāda, un nesirgstat ar kādām hroniskām slimībām, tad parasti pietiek ar to magnija daudzumu, kas tiek uzņemts ar uzturu un nav nepieciešams papildus lietot kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus