Dziednieces Maijas Kalniņas mājaslapa

Sākums | Reģistrācija | Iziet | Ieeja

Sveicam vārda dienā:

Otrdiena,12.12.2017,04:53
Sveicināti Viesis|RSS
Vietnes izvēlne
Rakstu kategorijas
Veselība [31]
Sākums » Raksti » Veselība » Veselība

Istabas augi - ārsti mums līdzās


Istabas augi - ārsti mums līdzās.

Līdzās dekoratīvajām funkcijām, ko veic zaļumi telpās, daudzi pie mums mājās turēti augi ir arī lieliski ārsti. Pareizi lietoti, tie palīdz izārstēt slimības un stiprināt organismu. Iepazīstinām ar pašreiz īpaši populāriem istabas augiem, kuri gadu simtiem dziedējuši cilvēkus.

Piebilde! Pirms izmantojat šos augus veselības uzlabošanai, noteikti konsultējieties ar ārstu un nepaļaujieties tikai uz istabas augu ārstnieciskajām spējām.

1. Mūžzaļās, daudzgadīgās kalanhojes (Kalanhoe) ir lapu sukulenti ar biezām, sulīgām lapām. Visbiežāk audzē plūksnaino (K. Pinnata) kalanhoji un Degremana (K. Daigremontiana) kalanhoji, kuru lapas kalpo kā ārstnieciski līdzekļi. Klanhoje labi aug kā vēsās vietās, tā siltās telpās, bet obligāti gaišās un saulainās vietās. Kalanhoji laista maz un mēslo reizi mēnesī. Augi labi aug dažādās gaisa un ūdens caurlaidīgās augsnēs. Pavairo ar galotnes spraudeņiem vai vairvasām, kuras veidojas lapu malās.

Kalanhojēm piemīt pretiekaisuma darbība, tā sekmē dzīšanu, brūču attīrīšanos no strutām, nekrotiskajiem audiem. Kalanhojes sulu lieto grūti dzīstošām strutainām brūcēm, iekaisumiem, izgulējumiem, apdegumiem, stomatītiem u.c.

Piemēram, ar kalanhojes sulu apziežot nāss apakšējo iekšējo daļu, var gan paātrināt izārstēšanos no vīrusu infekcijām un gripas, gan profilaktiski izmantot, lai nesaslimtu ar kādu no tipiskajiem ziemas vīrusiem. Svaigas saspaidītas kalanhojes lapas aptur asiņošanu no brūcēm, samazina zobu sāpes, bet kalanhojes sula nomierina nervus, ādas ekzēmas, alerģiskas reakcijas, kā arī ādas izsitumus un pinnes. Īslaicīgi turot augu tumšās, vēsās telpās, tā sulas bioloģiskā vērtība pieaug.

  2. Smaržīgā kolīzija (Callisia fragrans) jeb tautā saukta par zelta stīgu ir daudzgadīgs, mūžzaļš lakstaugs ar palielu lapu rozeti un brūngani sarkanām stīgām metru garumā, kuras galos veidojas jauni stādi. Smaržīgā kolīzija zied ar sīkiem, bet ārkārtīgi smaržīgiem ziediņiem. Kolīzijas jāaudzē siltā, saulainā vai gaišā vietā. Kolīzijas aug arī +10C temperatūrā, nav izvēlīgas, tās aug dažādās augsnēs. Augu pavairo ar stīgu gabaliņiem, kuriem ir vismaz viens lapu mezgls, un ar jaunstādiem, kuriem nereti ir jau nelielas īstas saknītes.

Izmanto smaržīgās kolīzijas sulu, lapas, gatavo uzlējumus, novilkumus utt. Tai piemīt spēcīgas biostimulējošas īpašības, kas aktivizē vielmaiņu, atjauno organismu, stiprina imunitāti. Zelta stīga palīdz ārstēt gremošanas trakta slimības, kaulu, locītavu sāpes, ļaundabīgos audzējus, vairogdziedzera saslimšanas, astmu, saaukstēšanās slimības, sirds asinsvadu kaites, dziedē brūces utt. Līdzīgi kā plūksnainā kalanhoje, tā palīdz sadziedēt apdegumus un dziļus sasitumus, ja tās saspaidītās lapas pieliek kompreses veidā pie cietušās vietas. Tautas medicīnā pastāv uzskats, ka ārstnieciskie līdzekļi, kuros ir izmantota zelta stīga, samazina jebkura veida un lokalizācijas sāpes, sākot ar kaulu lūzumu sāpēm un beidzot ar kuņģa čūlas sāpēm un dažādiem dermatītiem. Smaržīgā kolīzija telpā attīra gaisu no nevēlamiem mikroorganismiem un vīrusiem.

  3. Kokveida alveja (Aloe arborescens) ir visizplatītākā un visvairāk audzētā mūsu telpās. Mūžzaļais, daudzgadīgais sukulents parasti aug kā krūms ar daudziem dažāda garuma dzinumiem. Ja pavasarī vai vasarā pāris mēnešu nelaista (miera periods), alveja uzzied.

Kā jau sukulentam, alvejai jāaug saulainā, ļoti gaišā vietā gan siltās, gan vēsās telpās. Augu nedrīkst pārmēslot vai pārlaistīt. Alveja ir sausumizturīga, taču tas nenozīmē, ka to var neliet vispār. Alveja vislabāk aug pasmagā velēnu augsnē. Pavairot augu var visu cauru gadu ar galotnes spraudeņiem, kuri spēj apsakņoties pat gaisā. Parasti tos iesprauž kūdrainā substrātā.

Gandrīz visas alvejas ir ar ārstnieciskām īpašībām. Taču medicīnā izmanto tās, kuras lapās ir pabieza sula t.s. kokveida alveju.

Alvejas un to dažādos preparātus lieto ļoti plaši gan iekšķīgi, gan ārīgi. Alvejas izmanto, ārstējot ēdes, čūlas, noberzumus, varžacis, brūces, lieto ādas tonizēšanai, iekaisumiem. Paātrina pirmās pakāpes apdegumu, kā arī saules apdegumu sadzīšanu, nomierina un paātrina iegriezumu, skrambu un citu nelielu brūcīšu un ādas iekaisumu sadzīšanu, tāpat alveja iedarbojas, arī lietota iekšķīgi. Tiek stimulēta vielmaiņa, paaugstinās organisma pretestība un aizsardzības spējas. Lieto acu slimībām, pret mazasinību, bronhiālās astmas gadījumā. Ārstē apstarojuma izraisītus bojājumus, kuņģa un zarnu trakta slimības. Alvejas iedarbība ir atkarīga no tās pagatavošanas veida. Piemēram, viens no alvejas pagatavošanas veidiem ir tās lapu nogriešana un turēšana noteiktos apstākļos (tumsā un vēsumā). Šādos apstākļos veidojas īpašas vielas, kas var tikt izmantotas imūnsistēmas spēcināšanai. Alveju var pagatavot mājas apstākļos, piemēram, ar medu, tad tā darbosies kā pretiekaisuma līdzeklis.

Retos gadījumos tā var izraisīt vieglu alerģisku reakciju, kas izpaužas kā nieze un izsitumi. Alerģijas gadījumā jāpārtrauc lietošana. Neiesaka lietot, ja ir aizdomas par audzējiem.

  4. Amerikas agave (Agave americana) ir bezstumbra sukulents ar vairāk nekā metru garām lapām, kuras sakārtotas simetriskā rozetē. Zied vienreiz mūžā, pēc noziedēšanas lapu rozete iet bojā, jo visus spēkus iztērējusi ziedu veidošanai. Pirms ziedēšanas apkārt vecākajam augam saaug jaunas rozetītes.

Agavi audzē saulainās un siltās telpās, bet tā spēj augt arī vēsās vietās. Augam nepieciešams vienmērīgs mitrums un mēslošana reizi mēnesī. Agavei patīk smaga, mālaina, trūdvielām nabadzīga augsne. Agavi pavairo ar sakņu dzinumiem, kuri veido jaunās rozetes. Nelielu agavi pārstāda katru gadu, bet vecākus augus – kad nepieciešams, apmēram reizi 3 - 4 gados.

Amerikas agavi lieto pret plaušu slimībām, bronhīta, aknu, kuņģa slimību gadījumos, tūsku mazināšanai, gremošanas trakta darbības regulēšanai. Ārīgi izmanto brūcēm, augoņiem. Lapu kompreses samazina sāpes. Agavei ir pretiekaisuma, antiseptiska un temperatūru pazeminoša iedarbība. Agaves sulai piemīt diurētiskas (urīndzenošas) un vēderu mīkstinošas īpašības, lapu mīkstums noņem zobu sāpes, bet lapas dziedē sasitumus un vaļējas brūces.

  5. Parastā mirte (Myrtus communis) ir ar sīkām lapiņām, biezi zarots krūms, kas telpās izaug aptuveni 1,5 metra garumā. Mirtes zied bagātīgi ar nelieliem bālgani dzelteniem, smaržīgiem ziediņiem.

Mirte vislabāk jūtas vēsās telpās, īpaši ziemas periodā, kad maz gaismas. Augam jāierāda gaiša vieta, bet jāsargā no tiešiem saules stariem. Mirte ir jutīga pret pārliešanu un arī pret iekaltēšanu. Augsnei jābūt viegli skābai, tā nedrīkst būt kaļķaina, tādēļ mirti laista ar mīkstu ūdeni un mēslo ar mēslojumu, kurš nesatur daudz kalcija. Mirti viegli pavairot ar spraudeņiem, kurus sprauž siltumā, gaismā, zem seguma. Mirti ik pa laikam apgriež, lai veidotos kompakts krūms.

Parasti mirti izmanto elpceļu iekaisumu ārstēšanai, pret angīnām, bronhītiem, urīnceļu iekaisumiem, nefrītiem, strutojošiem ausu iekaisumiem. Auga darbība ir antibakteriāla, pretiekaisuma, savelkoša, tonizējoši stimulējoša. Tautas medicīnā mirtes novārījumu iesaka lietot kuņģa, aknu un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisuma gadījumos. Šāds novārījums iedarbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis. Mirtes kompreses liek klāt arī kaulu lūzumu gadījumos, jo tas veicinot dzīšanu. Bet uzlējumu no mirtes lapām izmanto, ja ir mazasinība. Mirtes ēteriskās eļļas izmanto parfimērijā un kosmētikā. Pielieto homeopātijā.

Parasti, audzējot mirti telpā, tā palīdz attīrīt gaisu, pasargā no iespējas saslimt ar dažādām vīrusu infekcijas slimībām.

  6. Jūras urgineja (Urginea maritima) jeb īstais jūras sīpols ir daudzgadīgs sīpolaugs ar gaiši zaļām, garām, sulīgām rozetveida lapām, kuras miera periodā nokalst. Augs veido ap metru garu ziedkātu, kurš klāts ar baltiem vai rozā ziediņiem.

Jūras urginejai nepieciešama saulaina, gaiša vieta. Labi aug gan vēsās, gan siltās vietās. Augs jālaista maz, bet vienmērīgi. Pavairo ar vairsīpoliem, kuri veidojas pie vecākauga. Jūras urgineju audzē pasmagā, barības vielām bagātā augsnē ar pamatīgu rupjas grants piedevu.

Jūras urgineju lieto hronisku un akūtu sirds un asinsrites nepietiekamības ārstēšanai, asinsrades traucējumu novēršanai, plaušu un sirds slimībām. Ar jūras urgineju jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo sīpols ir indīgs!

  7. Dižais laurs (Laurus nobilis) ir daudzgadīgs, mūžzaļš krūms, retāk koks, ar cietām, tumši zaļām, aromātiskām lapām.

Lauram piemērotas mēreni siltas telpas. Labi aug no viegli noēnotas līdz saulainai vietai. Augam patīk pasmaga, barības vielām bagāta augsne ar skābu vidi, kura nedrīkst kļūt sārmaina. Lauru nedrīkst iekaltēt, tam visu laiku jāsaņem vienmērīgs silta, mīksta ūdens daudzums. Lauru pavairo augustā ar nobriedušiem, viengadīgiem galotnes spraudeņiem. Tie sakņojas samērā grūti (jālieto sakņu veicinošas vielas). Vēl lauru var pavairot ar sakņu dzinumiem, tos atdalot no vecākauga. Laurs viegli padodas apgriešanai, tādēļ var veidot dažādas formas.

Dižo lauru lieto gremošanas un ēstgribas veicināšanai, ja ir spazmas un meteorisms, gremošanas traucējumu gadījumos, zvīņēdes, reimatisma, artrīta, krampju, audzēju ārstēšanai. Lapas plaši izmanto kā garšvielu. Dižā laura smaržīgās lapas telpā uztur svaigu gaisu, palīdz likvidēt gaisa piesārņojumu.

Avots: L. Brūvere "Rīgas Balss"

Kategorija: Veselība | Pievienoja: Maija (07.07.2010)
Skatījumu skaits: 3590
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma
Lietotājs:
Parole:
Ielūkojies
Statistika

Onlainā kopā: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright MyCorp © 2017 | Vietnes darbību nodrošina uCoz sistēma