Drēgnajā,
lietainajā rudenī ir tik viegli saslimt. Mums jāstiprina imunitāte,
vislabākais veids ir dabīgie produkti. šeit ir apraksts par dažiem,
kurus būtu ieteicams lietot uzturā un palīdz stiprināt imunitāti.
Organisma imunitātes stiprināšana ir ikdienas
darbs.
Viens no būtiskākajiem orgāniem cilvēka normālai
funkcionēšanai ir zarnas, kas nopietni piedalās imūnās sistēmas darbībā.
Tiklīdz zarnu traktā rodas aizķeršanās, to sajūt viss mūsu organisms.
Kuņģis barību pārstrādā vienveidīgā putriņā, kura vispirms nonāk
tievajās zarnās. Tieši te no tās organisms iegūst 90 % visu barības
vielu. Zarnās rodamas šūnas, kuras spēj radīt imunoloģiski aktīvas
vielas – tādas, kas atpazīst un mērķtiecīgi iznīcina bīstamus vīrusus un
mikrobus. Tātad zarnu darbība ir vistiešākajā veidā atkarīga no
pārtikas uzņemšanas. Ne velti ārsti un uzturzinātnieki visu laiku
skandina vārdu savienojums – veselīgs uzturs. Ir pētījumi, kas atklāj,
ka pat vienas barības vielas trūkums var pazemināt imunitāti!
Lai
izsargātos no saaukstēšanās slimībām un stiprinātu organisma
imūnsistēmu, vissvarīgāk ir uzņemt C vitamīnu (tas
veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši, C
vitamīns piedalās vielmaiņas procesos, nervu sistēmas darbībā,
nostiprina organisma aizsargspējas), E vitamīnu un A vitamīnu (piedalās
organisma aizsargsistēmas nostiprināšanā), cinku un selēnu, produktus,
kuros ir fitoncīdi. Fitoncīdi ir "viskareivīgākie" no uzturvielām, jo
izteikti nonāvē mikroorganismus. Fitoncīdiem bagātākie ir sīpoli,
ķiploki, lociņi, rutki, kāļi un selerijas. Bet, ja nav spēka, laika,
zināšanu, lai atcerētos, kuri vitamīni kuros produktos ir, vismaz pirms
gripas un vīrusu periodā jāatceras vairāki produkti, kas obligāti
jāiekļauj ēdienkartē, lai stiprinātu imunitāti (kā arī tad, kad slimība
jau uzbrukusi, un atveseļošanās laikā). Piedāvājam tautas un zinātniski
pārbaudītus pašmāju un citzemju pārtikas produktus:
Ķiploki
Ķiploku
iedarbība ir ļoti daudzpusīga. Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie
satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā
arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas
ceļiem, attīra bronhus, rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties
fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības –
tie nonāvē dažādus vīrusus. Tā kā fitoncīdi ir gaistoši, var vienkārši
saspaidīt ķiploka daiviņu, ielikt mazā glāzītē un paelpot; kopā ar gaisu
fitoncīdi nonāks degunā un veiks dezinfekciju, bet labāk tos tomēr ir
ēst.
Ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs
vielas nodrošina ne tikai ķiplokam raksturīgo smaržu, bet arī tā
iedarbību uz organismu. Ķiplokos esošais sēru saturošais savienojums
allicīns spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa
saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos
mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās
aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši
nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Turklāt ķiploks ir lielisks
mangāna, B6 un C vitamīna un selēna avots. Ķiplokos esošās vielas
ievērojami paaugstina organismā pretestības spējas, neitralizē
baktērijas, stiprina organisma imunitāti. Ķiplokiem ir dabisks
antibiotisks efekts. Tie ir ļoti iedarbīgi, pat šķīdums 1:125000 saglabā
dezinficējošas īpašības. Pateicoties sildošajai iedarbībai, ķiploki
palīdz ziemā un lietus periodos. Var lietot sausa klepus un aizsērējumu
gadījumos. Ļoti efektīvi sinusālo galvassāpju gadījumos.
Bišu produkti - medus, bišu
māšu peru pieniņš, ziedputekšņi, bišu maize utt.
Medus ir
zāles pret daudzām kaitēm. Medus ārstē saaukstēšanos, klepu un
aizsērējumus. Sevišķi vērtīgs ir mūsu pašu medus. Tas ir koncentrēts un
bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku un augiem ziedputekšņi ir
daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku.
Tas
ir līdzeklis, lai ātrāk atjaunotu spēkus, uzturētu veselību un
pasargātos no iespējamām saslimšanām. Medus pozitīvās īpašības iespējams
slēpjas faktā, ka medus ir ļoti pietuvināts, gandrīz vai atbilstošs
mūsu asins sastāvam. Tas rada ķermenī siltumu un kalpo kā nesējs augu
ārstējošo īpašību nogādāšanai uz ķermeņa audiem, tādēļ to izmanto kā
starpnieku daudziem līdzekļiem.
Svarīgi medu nepārkarsēt. 70 grādu
temperatūrā no medus paliek pāri tikai saldvielas, jo visi bioloģiski
aktīvie fermenti iet bojā un pazūd līdz ar tējas garaiņiem. Medus
karsēšanai 42 grādi ir pēdējā robeža, tāpēc verdošai tējai vai pienam
nevajadzētu likt medu klāt, bet gan drusku paciesties un ļaut tiem
mazliet atdzist.
Dzērvenes
Dzērvenes
ir īpaši ieteicamas tiem, kas cieš no pavājinātas imunitātes.
Pateicoties augstajam C vitamīna saturam, tās bieži tiek lietotas arī
pie saaukstēšanās slimībām, lai paātrinātu atveseļošanos vai
profilaksei. Dzērvenes ir ļoti labas, ja sāp kakls, ir biežas
saaukstēšanās, bronhīts, jo visas šīs slimības izraisa mikrobi vai
vīrusi. Taču dzērvenes spēks izpaužas ne tikai ar fitoncīdu, benzoskābes
un citu organisko skābju aktivitāti, bet arī ar C, B grupas un PP
vitamīnu un mikroelementu kālija, joda un magnija iedarbību. Šie
vitamīni un mikroelementi paaugstina organisma spēju saglabāt veselības
līdzsvaru jebkādos apstākļos.
Dzērvenes nedrīkst vārīt, jo karstumā
noārdās C vitamīns. Citi vitamīni tajās ir izturīgāki, tāpēc, piemēram,
ķīseli gatavojot, var izspiest sulu un likt vārīties tikai ogu miziņas,
pielikt cukuru un cieti pēc vajadzības, atdzesēt un tad pieliet sulu.
Mūsu
senči secināja, ka vislabākais veids, kā uzglabāt dzērvenes un saglabāt
ogu vērtīgās īpašības, ir turēt tās iemērktas medū. Laika gaitā
atklājās arī tik atšķirīgo produktu lieliskā saderība garšas ziņā.
Lietoti atsevišķi šie produkti apveltīti ar spēcīgu garšu un tāpēc ne
visiem pieņemami, bet apvienoti tie veido līdzsvaru. Pats svarīgākais,
šī kombinācija visos laikos ir bijusi lielisks veselības un spēka avots,
bet sevišķi, kad šķiet piezagusies saaukstēšanās.
Dzerot sulu, tiek
iznīcināti organismam nelabvēlīgie mikroorganismi mutē, jo skābajā
dzērienā ir benzoskābe, kas iedarbojas antibakteriāli un apkaro vīrusus
pat ļoti mazā koncentrācijā.
Iedarbīga recepte imunitātes
stiprināšanai ir augšminēto trīs produktu mikslis, proti,
samaisiet 1kg svaigas samaltas dzērvenes, 1 kg medus un 300 gramus
samaltu ķiploku, un lietojiet šo maisījumu katru dienu tikai pa
ēdamkarotei!
Upenes
Upenes ir vērtīgas galvenokārt augstā C
vitamīna satura dēļ. 100 grami ogu satur dubultu, pat trīskāršu
nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Upenes satur vitamīnus un
mikroelementus, kas lieliski stimulē un stiprina organisma imūnsistēmu.
Upeņu sulu kopā ar medu lieto pret stipru klepu. Atšķaidītu sulu lieto
pie saaukstēšanās slimībām. Sulā esošie fitoncīdi nonāvē dizentērijas,
difterijas un citu slimību izraisītājus, arī gripas A2 un B vīrusus.
Citrusaugļi
Apelsīni -
bagātīgs C vitamīna avots, tāpēc sula stiprina organismu saaukstēšanās
vīrusu izplatības laikā un paaugstinātas emocionālās spriedzes gadījumā.
Greipfrūti
- ir īpaši daudz C vitamīna. Viens vidēji liels auglis satur
nepieciešamo diennnakts devu. Greipfrūti bagāti ar bioflavonoīdiem, kas
paaugstina C vitamīna uzsūkšanās efektivitāti. To sula ieteicama
organisma stiprināšanai saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei,
kā arī cilvēkiem ar paaugstinātu slodzi.
Citroni -
viens citrons satur aptuveni pusi no nepieciešamā C vitamīna un trīs
ceturtdaļas P vitamīna dienas devas. Ik dienu ieteicams izdzert no viena
citrona izspiestu sulu, vislabāk - atšķaidītu ar kādu citu svaigi
spiestu sulu, tēju vai ūdeni.
Cidonijas
Sulai piemīt vispārspēcinoša un
antiseptiska īpašība. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas
satur vairāk kā āboli un bumbieri. Tieši C vitamīna cidoniju augļos ir
apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Turklāt cidoniju augļi labi
uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas.
Brūklenes
Brūklenes
ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt
baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās līdzīgi kā āboli un
dzērvenes uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Brūklenes
ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas
saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. Brūkleņu mētru un
ogu tēja ārstē klepu, bronhītu.
Vēl kivi, saldie pipari,
tomāti, zaļumi (loki, puravi, pētersīļi), žāvētas aprikozes, brokoļi,
ķirbji, kurkuma, graudaugi (rudzi, kvieši, auzas, mieži, kukurūza,
griķi, prosa, rīsi), mārrutki, mellenes, galviņkāposti, ...
Saaukstēšanās
gadījumā labāk nevis uzreiz dzert zāles, bet pirmajā dienā ļaut
imūnsistēmai pašai aktivizēties, jo šādas slimības organisma
aizsargmehānisms lielākoties uzveic pats. Vien lai piepalīdzētu
organismam, vajag papildus lietot augšminētos imunitāti stiprinošus
dabiskos līdzekļus un patērēt daudz ūdens, lai organismam būtu vieglāk
atbrīvoties no kaitīgajām vielām.