Zinātnieki
pierādījuši, ka ābolos sastopamais pektīns un C vitamīns palīdz
normalizēt holesterīna līmeni asinīs. Ja cilvēks ik dienas apēd divus
ābolus, tad holesterīns var pazemināties par 10%. Kā zināms, augsts
holesterīna līmenis asinīs ir lielākais asinsvadu bojātājs. Turklāt
pektīns pasargā mūs arī no saindēšanās ar smagajiem metāliem - svinu,
dzīvsudrabu un citiem, izvadot tos laukā no organisma. Ābolu vīnskābe un
ābolskābe palīdz neitralizēt gremošanas traucējumu radītos skābes
blakusproduktus, kā arī tikt galā ar olbaltumvielām un taukiem pārbagāto
ēdienu.
Kāposti
Tie satur dziedinošas
vielas, kas līdzīgas tām, ko ražo kuņģa un zarnu gļotāda, lai aizsargātu
pati sevi. Tā, piemēram, ar zaļo kāpostu sulu var sekmīgi ārstēt čūlas
slimību. Kāpostu satur arī sēra savienojumus, ar ko izskaidrojama to
vērtība krūškurvja orgānu iekšķīgo procesu ārstēšanā. Gadsimtiem ilgā
pieredze kāpostiem sagādājusi slavu kā aizsargātājam pret stresu,
infekcijām un sirds slimībām. Tie satur arī pretvēža savienojumus, un
tautā valda pamatots uzskats: kurš vairāk ēd kāpostus, tam mazāka
iespēja saslimt ar vēzi. Visveselīgāk ēst nevārītus kāpostus. Vārīti
kāposti nereti apgrūtina kuņģī. Ja kāpostus vāra, tad jāvāra pašā
kāpostu sulā un aizvākotā kastrolī.
Burkāni
Tie
ir bagāti ar B-karotīnu. Pat viens dienā apēsts burkāns apmierina
cilvēka organisma prasības pēc A vitamīna. B-karotīns ir viens no
dzīvībai svarīgākajiem antioksidantiem, tāpēc ļoti nepieciešams
ikvienam, kas sirgst ar augstu asinsspiedienu vai aterosklerozi.
Jāpiebilst, ka 1960. gadā burkānos atklāja īpašu vielu - daukarīnu, kam
piemīt koronāro artēriju paplašinātāja īpašības, tādējādi padarot
burkānu par sirds slimniekiem vērtīgāko sakņaugu.
Kartupeļi
Kartupeļi ir mūsu otrā maize. Taču tie turklāt ir ļoti svarīgs C vitamīna avots. Lai to saglabātu, kartupeļus ieteicams vārīt ar visu mizu - gan tikai tādus, kas audzēti bez pārliekas minerālmēslu palīdzības. Kritiski vajadzētu izturēties pret kartupeļiem, kas ievesti no svešām zemēm, jo tiem varētu būt pilnīgi citas īpašības. Vislabāk kartupeļus būtu iegādāties pie vietējiem audzētājiem.
Sīpoli
Arī sīpoliem piemīt asinsrites sistēmas aizsargiedarbība, tāpēc tie saista pasaules kardiologu uzmanību. Konstatēts, ka sīpoli, ja tos bieži lieto uzturā, kavē dzīvībai bīstamo trombu veidošanos asinsvados.
Ķiploki
Tie ir īsteni ārstniecības augu karaļi. Ķiploki pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs - divu nedēļu laikā aptuveni par 10 %. Tie uzlabo asinsriti sīkajos kapilāros, padara asinis šķidrākas, neļaujot tām sarecēt un radīt trombus. Varam droši teikt, ka ķiploki pasargā no sirds un smadzeņu asinsvadu bojājumiem - tātad no infarkta un insultiem.
Griķi
Tos Eiropā ieveduši krustneši no Āzijas. Lai gan pieņemts tos uzskatīt par labības graudiem, tie īstenībā ir ... rieksti! Tajos ir daudz flavonīdu, glikozīdu un rutīna. Tie stiprina cilvēka ķermeņa vissīkāko asinsvadu sieniņas un tiem ir liela loma asinsspiediena ārstēšanā un artēriju stiprināšanā.
Mieži
Tie ir vissenākie kultivētie labības augi. No miežiem cepta maize bijusi iecienīta jau viduslaikos. Miežos ir daudz minerālvielu, īpaši kalcija un kālija. Tajos ir arī daudz B kompleksa vitamīnu. Zinātnieki konstatējuši, ka labības graudu rupjās ārējās kārtas ir bagātas ar vielām, kas kavē holesterīna sintēzi aknās un tādējādi samazina arī tā līmeni asinīs. Turklāt lipīgajām šķiedrām, kas ir visos miežu graudos, piemīt pat vēl lielākas holesterīnu samazinošās spējas. Tālab pievienojiet miežus zupām, sautējumiem un citiem ēdieniem.
Auzas
Tās der ne tikai zirgiem. Daudzām pasaules tautām tās bijušas pamatēdiens. Kāpēc tās ir tik lieliskas? Tās ir ļoti barojošas, satur daudz kalcija, kālija, magnija un silīcija, kas nepieciešams, lai artērijas būtu veselas. Tie reguē asins sastāvu. ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka pacientam, kuru katru dienu ēdināja ar auzu klijām, holesterīna līmenis samazinājās vidēji par 20%. Auzu kliju lipīgās šķiedras izvada no organisma žultsskābes, kas citādi būtu pārvērstas par holesterīnu.
Olīveļļa
Zinātnieki apgalvo, ka olīveļļa vienlaikus esot gan brīnišķīgs uztura produkts, gan medikaments. Olīveļļa ir visbagātākais E vitamīna avots, turklāt lielisks antioksidants, kas neļauj šūnās veidoties kaitīgām vielām un tādējādi ir svarīgs sirds slimību novēršanā. Noskaidrots, ka sirds slimību izcelsmē vēl svarīgāks par pārlieko holesterīnu asinīs ir augsta blīvuma lipoproteīns (sīkas lodītes, kas sastāv no taukiem un olbaltumvielām) kā pretsvars holesterīnam, jo izvada lieko holesterīnu no asins straumes uz aknām, kur to neitralizē. Olīveļļai arī piedēvē aizsargefektu pret vēzi, artrītu, kardiovaskulārajām slimībām un novecošanu.
Treknās zivis
Tām pieskaitāmas tik bieži pērkamās siļķes. Tās satur daudz eikosapentānskābes (viena no taukskābju grupas, ko sauc par Omega-3 tanoskābi). Tai ir ļoti būtiska nozīme šūnu normālā darbībā, artēriju un ādas slimību novēršanā, arī artrītu ārstēšanā.
Ieteikums
Dzerot spiestas sakņu sulas, tām pievienojiet vismaz 3 pilienus kādas augu eļļas - tādas, kas nesatur holesterīnu, vislabāk olīveļļu vai rapšu eļļu (rapšu eļļa gan neder cepšanai). Citādi tā "izskries" cauri ķermenim, neatstājot gaidīto veselību veicinošo efektu; tas būt tikai tāds atspirdzinājums vien.
