1. Maizi nekad nedrīkst likt uz galda, pārgriezto pusi pret durvīm. Tā aizdzenot projām svētību.

2. Istabu slaukot nekad nevajag slaucīt mēslus pāri slieksnim, vajaga saņemt iekšpus sliekšņa. Ja slauka pāri slieksnim, tad pieber Laimai acis, kas guļ paslieksnē, un tā aiziet citur dzīvot.

3. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajagot iesviest malku krāsnī, jo tā esot kā laipas pāri par šķīstīšanās uguni uz debesīm.

4. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajag iesviest malku krāsnē, lai nekad netrūktu ko cept. Ja to neizdara, tad citi atgādina: tukš, kā skauģu rīkle.

5. Kad bērns piedzimst, tad vajag ietīt vīrieša kreklā vai biksēs. Ja ir meitene, tad būs liela piekrišana un drīzi apprecēsies.

6. Kad bērnu nes kristīt, tad pietin klātu grāmatas lapas, maizi, naudu un citas lietas, kas vairāk dzīvē vajadzīgas, lai bērns varētu iemācīties, kā arī būtu bagāts savā dzīvē.

7. Lieldienas priekšvakarā nevarot iet pirtī mazgāties pēc saules rieta – kas tad mazgājas, tas mazgājoties Kristus asinīs.

8. Lielā gavēņa laikā nelaiž nevienu svešu cilvēku stallī, jo tad varot pieburt visādas kaites un nelaimes.

9. Ar tiem traukiem, ko lieto piena vajadzībām (kā slaucenes vai bļodas, kur tur pienu), ar tādu trauku nekad nedrīkst smelt ūdeni, jo tad sabojājot pienu un neesot labs krējums.

10. Lielās piektdienas rītā pirms saules lēkšanas vajagot mazgāties tādā strautā, kas tekot pret sauli, jo tad nozūdot visādas kaites, kā augoņi, tā arī citas slimības.

11. Jaungada naktī vajaga meitām iet stallī aitas ķērt (zinams, bez uguņa). Ja noķer aunu – dabūs tai gadā vīru, ja aitu, tad paliks meitās.

12. Jaungada naktī iet riķus lauzt. Uz kuru pusi sāk suņi riet, no tās puses jās precinieki.

13. Jaungada vakarā nes malkas klēpi istabā. Kad ienes istabā, tad izskaita. Ja malkas gabali iznāk pāris, tad nākošā gadā apprecēsies, ja nav pāris, tad paliks vēl vienu gadu meitās.

14. Jaungada naktī meitas uzsēžas uz kāda koka un jāj trīs reizes apkārt cūku kūtij. Trešo reizi piesit pie durvīm un jautā: „Labvakar, cūku māte, cik gadiņus darbos iešu?” Cik reizes cūka ieurkstās, tik gadus vēl neprecētai būs jāiet darbos.

15. Jaunlaulātie iegaumē, kura rados pirmāk ir kāzas, bēres, kristības vai kādas dziras, tas pirmāk mirs.

16. Kad pārbrauc no baznīcas jaunlaulātie, tad līgava sargās, lai līgavainis nepiesēdētu nevienu no līgavas apģērba gabaliem (kā kleitu vai plīvuri) – ja tas notiek, tad vīrs visai dzīvei būs sievas valdnieks.

17. Kad brauc uz baznīcu laulāties, ja iznāk braukt pāri tiltam, tad uz tilta met naudas gabalu pāri zirga galvai – tā ziedojot ūdeņu garam un izlūdzot svētību.

18. Kad pārbrauc no baznīcas, tad jaunajam pārim dod ēst medus maizi, lai mīļi dzīvotu.

19. Kas bērnu ved kristīt, kā arī krusta vecākiem to rītu, kad bērnu kristī, vajaga visu ātri un attapīgi darīt, lai arī bērns būtu attapīgs.

20. Kad bērns piedzimst un viņu pirmo reizi ģērbj, tad nevajaga krekliņā bāzt kreiso roku pirmāk, jo tad cilvēks augot visus darbus strādā ar kreiso roku.

21. Krustmātei to rītu, kad jāiet nest pāde baznīcā, vajaga pārcilāt savu pūru, lai pāde augot čakli darinātu pūru un butu centīga.

22. Grūtas sievas nekad nedrīkst dzērt no strauta, jo bērni esot lieli dzērāji.

23. Daži cilvēki ēdot pastāvīgi svīst. Tas esot tādēļ, ka mazu bērnu klēpē turot un ēdinot, ņēmusi karotīti bērnam pāri. To nekad nevajagot darīt – karotīti labāk apņemt apkārt.

24. Kādā dienā uzkrīt pirmais sniegs, tādā dienā nākošā pavasarī vajag stādīt kartupeļus. Tad tārpi neēdot (jo bieži gadās, ka tādi rudi ķirmji izēd kartupeļus).

25. Veciem lopiem parasti ir ļoti cieta gaļa, ko nevarot savārīt mīkstu, tādēļ veci ļaudis saka, ka vecu lopu kaujot galvu vajag griezt uz dienvidiem, tad varot gaļu ātri savārīt mīkstu.

26. Lopus vajag kaut pilnā mēnesī, jo tad, vārot vai cepot, gaļa piebriest. Ja kaujot tukšā vai grūstošā mēnesī, tad gaļa sarūk un paliek ļoti maz.

27. Vasarā parasti kalst kadiķi. Tad skatās, kā kalst – ja kalst zaru gali, tad tai gadā mirs bērni, ja vidus – tad vidusmūža cilvēki. Bet ja no apakšas kalst, tad mirs veci cilvēki.

28. Kad dod pienu otram cilvēkam, tad vajaga iemest sāli, lai krējumu neaizburj.

29. Pienu nevar nest pāri pār ceļa krustojumu, tad gari var aizburt projām.

30. Lielajā piektdienā nevar nekādu mantu otram dot – tad boris var aizburt visu mantu projām.

31. Pastalas vajaga sasirt un pakarināt, kad neaun kājās. Ja nosviež tāpat, tad velns pa nakti ar tām brauc.

32. Ragavas, kad pārbrauc, jāapgāž uz acim, citādi vlens ar tām brauc.

33. Maizi, kad izvelk, nevajaga krāsni atstāt tukšu. Vajaga malku iesviest iekšā. Ja atstāj tukšu, tad, kad nomirst, stāv mute vaļā.

34. Maizes kukuli nevar likt ar pārgriezto pusi pret durvīm. Tad maize bēg projām un ir bads.

35. Skalam nevar abus galus dedzināt – tad iznāk velnam zobens.

36. Skalu nevar dedzināt vidū, tad paliek garš deguns.

37. Vīram (vai arī puisim) nevar ļaut ēst ar diviem nažiem (ēst ar vienu un paņemt otru), tad vīrs dzīvo ar divām sievām.

38. Nedrīkst kāpt sunim pāri. Kas to dara, tas esot slinks cilvēks.

39. Nevajaga staigāt pāri tai vietai, kur zirgs vārtījies, tad sāpot galva.

40. Kad maizi šauj krāsnē, tad nedrīkst kāpt pār lizi, jo tad sasprāgstot kukuļi.

41. Kad cep maizi, tad pie maizes krāšņa nevar sildīt pakaļu, tas sasprāgst maize.

42. Tukšu bērna šūpuli nedrīkst šūpāt, tad bērnam sāpot galva.

43. Sieviete, kas ir stāvoklī, nedrīkst mīzt cūku midzī, tad bērnam ir sari.

44. Kad samīca maizi, tad to vajaga labi nogludināt. Tad būs preciniekiem apaļi, gludi zirgi.

45. Kad nopērk sivēnus un gribētu, lai nevar noburt, tad vajaga tai aizgaldā, kur novietos sivēnus, ielikt visos četros aizgalda stūros pa akmenim. Un tad tikai laist sivēnus iekšā.

46. Ja sivēns izrādās apburts un labi negrib ēst, tad vajag saķērt pie pakaļējām kājām un ačgārnus vilkt pašam sev caur kājām cauri. Tad burvība beidzās un sivēns būs vesels.

47. Ja koku zāģēt grib, lai neaugtu atvāzes, tad vajaga zāģēt tā, lai krītot galotne būtu pret ziemeļiem.

48. Parasti saka , ka žagata žadzina – būs kādas jaunas ziņas, un ticējums no senčiem ir tāds – Ja žagata žadzinot lēkā par koku galotni, tad būs kādas priecīgas jaunas ziņas, bet ja lēkā par koku pazarim, tad sagaidāmas bēdīgas ziņas.

49. Kristībās, kad pārbrauc no baznīcas, pirmo ēdienu ēdot, krusttēvam ar krustmāti jāsēž labi cieši kopā, lai krustmeitai būtu smuki, biezi zobi. Ja sēžot tāļu viens no otra, tad krustmeitai aigot reti zobi.

50. Sestdienas svētvakarā nedrīkst nekā ne šūt, ne lāpīt no zirgu aizjūgiem, tad esot zirgiem jēli (jeb cauri) kakli.

51. Kad pļavā no siena kaudzēm paņem pēdējo sienu, tad kaudzes vietā vajag iedurt bērzu jeb cita kāda koka nūju, tad citā gadā augs gara zāle pļavā.

52. Lai pavasarī vanagi nelidotu sētā un neķertu vistas, tas lielās piektdienas rītā paņem vecu pastalu, saņem pie auklām un velk uz mežu. Otris ar žagaru dzen un sauc: „Tiš mežē, tiš mežē!” Tad aizvelk pastalu un atstāj mežā lai pūst. Bet vanagi tad sētā nelido.
53. Kad iet mežā ogot, lai neredzētu zalkšus, tad kājas un acis apslaka ar lieldienās svētītu ūdeni. Tad neredz un nekož.

54. Kad iet mežā, lai neredzētu zalkšus, tad nostājas meža malā un prasa: „Vai sāle ir līdzi?” Otris prasa: „Ko darīs ar sāli?” Pirmais atbild: „Zalkšus vārīs.” Tad zalkši nobīstas un tajā dienā nerādās.

55. Lai vasarā neredzētu nedz zalkšus, nedz kādus citus indīgus kukaiņus, lielā gavēņa laikā nedrīkst par viņiem runāt un viņus pieminēt.

56. Mīcot maizei mīklu ir stipri jālamājas, tad mīkla labāk rūgst.