Dziednieces Maijas Kalniņas mājaslapa

Sākums | Reģistrācija | Iziet | Ieeja

Sveicam vārda dienā:

Otrdiena,18.12.2018,15:40
Sveicināti Viesis|RSS
Vietnes izvēlne
Rakstu kategorijas
Skaistumam, veselībai, labsajūtai [14]
Sākums » Raksti » Skaistumam, veselībai, labsajūtai » Skaistumam, veselībai, labsajūtai

Septiņas vielas, kas neļauj novecot
 
Septiņas vielas,
kas neļauj novecot.
 
 
 
 A vitamīns - drošākais ādas aizsardzības līdzeklis, jo piedalās ādas elastīgās virskārtas veidošanā, tātad, palīdz ādai pretoties vides nelabvēlīgajai ietekmei. Lai organismam pietiku A vitamīna, ēdiet aknas, vismaz 3 olas nedēļā un daudz sakņu. Vēlams ik dienu dzert arī sakņu sulas ar dažiem pilieniem eļļas, lai A vitamīns nenoārdītos un labāk uzsūktos organismā. Īpaši vērtīga ir burkānu sula, jo burkāni satur daudz bētakarotīna, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu. A vitamīns ir ļoti jūtīgs pret gaismu, tāpēc burkāni jāuzglabā tumšā vietā un, aprasināti ar eļļu, sarīvētā veidā jāēd nekavējoties. Papildināt A vitamīnu daudzumu var arī ar bētakarotīna preparātiem. Ieteicams lietot 6-12 mg bētakarotīna dienā.
 C vitamīns - pamatu pamats, lai saistaudi būtu veselīgi, āda elastīga. C vitamīns ir izteikts antioksidants, tātad iznīcina organismā ļoti kaitīgos brīvos radikāļus, kas traumē šūnas un grauj saistaudus. Tādējādi C vitamīns kavē priekšlaicīgu grumbu veidošanos. Vajadzīgo C vitamīna devu var saņemt ar citrusaugiem (300 g dienā). Vēl vairāk C vitamīna ir paprikā un mežrozīšu paaugļos. Arī C vitamīns ļoti ātri noārdās, tāpēc augļus un dārzeņus ieteicams lietot svaigā veidā.
 E vitamīns - arī pieder pie antioksidantiem. E vitamīns sargā šūnas, sekmē to dalīšanos, gādā par asiņu plūsmu un barības vielu piegādi šūnām. Šī viela novērš vecuma plankumus, garantē labi funkcionējošu hormonu sastāvu, sargā no alerģijām. Ļoti daudz E vitamīna ir bez karsēšanas spiestajās augu eļļās. Daudz E vitamīna ir zivīs. Īpaši daudz E vitamīna un citu organismam nepieciešamu bioloģiski aktīvu vielu ir graudu dīgstos.
 Silīcijs - organismam nepieciešams kā augšanas izejviela. Silīcijs padara asinsvadus un audus elastīgus, matus stiprus, bet nagus stingrus. Silīcijam piemīt arī īpašība saistīt šūnās ūdeni, tādējādi nodrošinot ādai nepieciešamo mitrumu un izturību. Šī viela attīra arī asinis, tādēļ ieteicams izmantot nātru vai tīruma kosas tēju. Nepieciešamo silīcija daudzumu var nodrošināt, lietojot šķiedrvielām bagātu uzturu un papildinot to ar 20-30 mg tīruma kosas vai citiem silīcija preparātiem dienā.
 Cisteīns - olbaltumvielās ietilpstoša aminoskābe. Tā pagarina organisma šūnu mūžu, amortizē ādu un dara to stingru un maigu. Cisteīns izlīdzina grumbas un pat lielā vecumā veicina matu augšanu. Arī cisteīns pieder pie antioksidantiem un iznīcina brīvos radikāļus. No pārtikas produktiem cisteīna visvairāk ir piena produktos, gaļā un olās. Viena ola satur aptuveni 250 g cisteīna.
 Magnijs - uztur sirds un sirds vainaga asinsvadu veselību, sargā no artēriju sāpēm, stiprina kaulus un zobus, novērš pretapaugļošanās tablešu nepatīkamās blakus izpausmes, nodrošina līdzsvaru starp miesu un garu, stiprina nervus, sargā no stresa un mazina spazmas. Magniju satur graudaugi, pākšaugi (īpaši sojas pupiņas), mandeles un rieksti, arī saulespuķu sēklas (100 g sēklu - 240 mg magnija), kakao pulveris, linsēklas, āboli, bumbieri un kviešu dīgsti.
 Selēns - pieder pie antioksidantiem un mazina apkārtējās vides piesārņojuma ietekmi uz organisma novecošanos. Selēns uztur sirds un asinsvadu sistēmas darbību, ir līdzatbildīgs par ādas un matu skaistumu. Cilvēkam cienījamos gados selēns nodrošina labu fizisko stāvokli, stimulē imūnsistēmas darbību un labvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju. Selēns ietilpst pienā, zivīs, jūras kāpostos, no graudaugiem ražotā produkcijā, kokosriekstos un klijās.
 
Kur vairāk sastopami vitamīni
A vitamīns ir zivju eļļā, cūku un liellopu aknās, olu dzeltenumā.
B grupas vitamīni ir alus raugā, zemesriekstos, cūkgaļā, kaltētos zirņos, klijās, auzu un griķu putrā, cūku aknās, nierēs, sierā, biezpienā, skumbrijās, siļķēs.
C vitamīns ir mežrozīšu paaugļos, paprikā, upenēs, smiltsērkšķos, lapu un Briseles kāpostos, mārrutkos, dillēs, ziedkāpostos, zemenēs, citrusaugos.
D vitamīns ir siļķēs, olas dzeltenumā, sviestā.
K vitamīns ir nātrēs, spinātos, ziedkāpostos, kāpostos.
E vitamīns ir kviešu dīgstos, saulespuķu eļļā, riekstos, smiltsērkšķos, olās, pētersīļos, klijās, pieneņu lapās, puravos, spinātos.
Nikotīnskābe ir alus raugā, aknās, skumbrijās, sēnēs, zirņos, pupās, kartupeļos.
Bētakarotīns ir burkānos, pienenēs, pētersīļos, spinātos, lapu salātos, selerijas lakstos, rapšu eļļā.
Biotīns ir liellopu aknās, nierēs, olās, cūkgaļā, rupjmaizē, avokado.
Folskābe ir liellopu un cūku aknās, pētersīļu zaļumos, galviņkāpostos, spinātos, bietēs.
Kategorija: Skaistumam, veselībai, labsajūtai | Pievienoja: Maija (01.09.2009)
Skatījumu skaits: 2174
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma
Lietotājs:
Parole:
Ielūkojies
Statistika

Onlainā kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0

Copyright MyCorp © 2018 | Vietnes darbību nodrošina uCoz sistēma