Eņģeli atgriežamies gaidīt,
Eņģeli pašu mainīt,
Lai varētu manīt,
Lai mācētu klanīt,
Eņģelim siltu segu adīt,
Tik viņu ar adatām nevajadzētu badīt!
Eņģelim saulrietu rādīt!
Pašam eņģelim būt,
Jo eņģelis ar ar sirdi jūt,
Eņģeļa sirdei būt,
Lai manas jūtas tas jūt,
Un atkal tālāk Tev tās sūt,
Jā enģel,jūti,
Ko citiem sūti,
Jūti ko negribi just,
Bet nāksies tev zust,
Lai miega eņģelis nāk,
Tas arī miegā ieaijāt sāk,
Lai skaistus sapņus tas sūt,
Ko sargeņģelis jūt!
NU sūt, mans jūt,
Tik miegā eņģeli jūtu,
Tam dienas pārdzīvojumus sūtu,
Tu nepamuksi,
Tik drīzāk prātā juksi,
Tak pasēdi vēl blakus,
Lai redzētu es tavus sapņus,
Eņģeļa spārniem lidot,
Eņģeļa piedošanai sekot,
Lai varētu caur to sirdi atdot,
Jo nav kam sargāt to,
Tik eņģelim uzticu,
Savu sirdi trauslaino,
Kad eņģelim nav ko darīt,
Tas varbūt tik parīt,
Eņģelis kā mozaīku to liek,
Lai mūžam vesela tā paliek,
Še,enģēl,sirdi manu,
Saliec un salīmē to maigi
Lai būtu man atkal sārti vaigi,
Pa tiem ir asaras lijušas baigi,
Man mitri vēl ir tie vaigi,
Eņģeļa prieku gaidīt,
Lai varētu to mainīt,
Lai eņģelim būtu par ko smaidīt,
Lai būtu mīlas bultām kam svaidīt,
Lai eņģelim ilgi nevajadzētu tevis gaidīt,
Lai eņģelim mūs nevajadzētu baidīt,
Tas ugunskuru kurs,
Uz kura mūsu mīļu burs,
Eņģelis jūt,
Kad paliek Tev grūt,
Un mani tev klēpī tad sūt,
Bet bēdām ar vaig būt,
Tad skarbus pārbaudījumus mums eņģelis sūt,
Un sirdī sev sāpi viņš jūt,
Kad pārlieku drausmīgus pārbaudījumus sūt,
Mums siržu mozaīka zūd,
Un eņģelim darbs par grūt,
Lai salīmētu mūsu sirdis, ka tās jūt!
Šī dziesma eņģelim būt,
Kad mūsu sāpes 10mitkārtīgi tas jūt,
Bet vienalga mīlu sūt,
Lai sirdis mūsu jūt, viņš sūt viņš sūt viņš sūt...