Miers.
Pienāk tāds brīdis, kad iestājas miers. Kā no maizes klaipa atgriezts rieciens. Šis mierīgais miers no malas pasauli vēro. Un smaržīgā rieciena sātu ar mūsu dzīvi mēro. Var jau būt, ka man tikai liekas. Ka bērnības laiks ar briedumu tiekas. Ka ievāktie graudi dzīves apcirkņos krājas. Lai lolotie sapņi gudrības klētī atrod mājas. Tīrs patiesības zelts, no mūžības klaipa lielā, ar likteņa roku tiek dalīts un dots. Ne vienmēr tas godāts, bet vairāk gan pelts. Ir laika vēl daudz – mācīties dzīvot un vēlēties piedot…
| 
