Galvenais šo atšķirību iemesls ir vīrieša un sievietes atšķirīgā bioloģiskā sūtība. Vīrietis ir maiguma nesējs, - sieviete - iedzimtības nesēja un dzīvības turpinātāja. Ķīniešu filozofijā tam atbilst divi dzīves pirmsākumi - vīrišķais un sievišķais, iņ un jaņ.

 

 

 Bioķīmiķi ir noskaidrojuši, ka vīrieši un sievietes atšķiras pēc sava ķīmiskā sastāva. Angļu pētnieki atklājuši, ka cilvēka matos bez mangāna, vara, joda, dzīvsudraba un hlora ir arī zelts, pie kam sieviešu matos tā ir 5 - 6 reizes vairāk.

 

 

 Salīdzinājumā ar tēva instinktu sievietēm mātes instinkts ir attīstīts daudz spēcīgāk - māte mīl visus bērnus - gan labos, gan sliktos, tēvi vairāk pieķeras labajiem bērniem.

 Kad pētījuma laikā meitenēm pēkšņi tika piedāvāts seksuāls kontakts, tam nepiekrita neviena. Toties 75% jauniešu bija gatavi nekavējoties doties uz gultu ar meiteni, kas nebija izdarījusi neko vairāk, kā pamirkšķinājusi ar aci.

 Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Meiteņu nepieejamība nav atkarīga no kautrīguma, bet zemapziņā iedarbojas mātes Dabas liktie pamati - dzīvības turpinājumam jābūt kvalitatīvam. Sieviete nevar dzemdēt biežāk kā reizi gadā un viņai ir jābūt izvēlīgai attiecībā ar partneri. Vīrietis gada laikā var apaugļot daudzas sievietes. Viņa stratēģija ir nevis kvalitāte, bet gan kvantitāte.

 

 

 Kādēļ vīrietis riņķos, meklējot pareizo adresi, bet nepajautās garāmgājējam, kā to parasti dara sieviete?

 Kādēļ vīrieši slēpj savas jūtas un neļauj tām izpausties uz āru?

 Kādēļ sievietes ir akurātākas un centīgākas?

 Tādēļ, ka bērnībā saņēmuši tieši tādu audzināšanu.

 Audzinot zēnu, vecāki cenšas ieaudzināt atbildības izjūtu, neatlaidību, pašpārliecinātību un emocionālu atturību. Zēnam sakām: "Neraudi, tu taču neesi meitene!" Meitenei: "Tu taču neesi puika, meitenei jābūt kārtīgai!"

 

 

 Pirmatnējie instinkti ir saglabājušies vēl no tiem laikiem, kad vīrietis bija gādnieks un aizstāvis - neparādīt savu vājumu, būt koncentrētam, vienmēr gatavam aizstāvēties.

 Zinot to, ir viegli izskaidrot vīriešu vēlmi telpā apstāties tā, lai būtu redzamas durvis un lielākā daļa telpas, lai aiz muguras risinātos pēc iespējas mazāk notikumu.

 Sievietes ir mantojušas pavarda sargātājas un bērnu audzinātājas instinktu vēl no tiem laikiem, kad viena no viņas galvenajām funkcijām bija gādāt, lai uguns pavardā neizdziest.

 

 

 Sievietes smadzenes ir apmēram 200 g vieglākas nekā vīrieša. Taču, salīdzinājumā ar ķermeņa masu, sievietes smadzenes ir lielākas nekā vīrietim un viņai labi sadarbojas abas smadzeņu puslodes.

 

 

 Ilgajā cilvēces vēstures laikā vīrietim nācās dzīvot uz fizisko spēku robežas. Medības, kaujas, jaunu zemju apgūšana un aizstāvēšana prasīja ārkārtīgu spēku sasprindzinājumu un nepieciešamību mierīgi tos atjaunot. Tā veidojās raksturs, kur aktivitāti krasi nomainīja pasivitāte.

 Sievietes, kas pieradušas pie vienmērīgākas, bet arī ilgākas slodzes, nespēj saprast, ka vīrietis, tikko pārradies no darba, stūrē uz dīvāna pusi. Bet viņš ir ieprogrammēts - pēc aktivitātes nepieciešama pilnīga atslābināšanās un miers.

 

 Uzvedības un spriešanas atšķirības ir veidojušās gadu gaitā.

 

 Sieviešu vajadzība pēc kontaktiem ir liela - ja darba laikā neizdodas "papļāpāt", tas negatīvi iedarbojas uz garastāvokli, darba ražīgumu un kvalitāti. Dažos uzņēmumos, kuros pārsvarā strādāja sievietes, tika speciāli ieviesti 5 - 10 minūšu ilgi pārtraukumi pļāpāšanai. Citos savukārt darbagaldi tikai izvietoti tā, lai sievietes varētu sarunāties, nepārtraucot darbu. Izrādījās, ka šie pasākumi ir ekonomiski izdevīgi.

 Vīrietis darba laikā lielākoties spēj apmierināt vajadzību pēc saskarsmes, sievietes - ne vienmēr. Un viņas cer šo saskarsmes deficītu likvidēt mājās. Bet nekas neiznāk. Vīrs klusē, uz jautājumiem tikai kaut ko atrūc. Neklausās, ko viņam stāsta, un pat neatraujas no televizora. Sieva, protams, ir apvainojusies: "Tu ar mani pat parunāties negribi un nekādu uzmanību nepievērs" utt.

 Bet konflikta pamatā ir tas, ka nezinām viens otra psiholoģiju, un tādēļ nevaram paiet viens otram solīti pretim.

 

 

 Sievietei ir svarīgs pats saskarsmes process, vīrietim - rezultāts. Viņi labāk spēj kontaktēties, ja zina sarunas mērķi. Un teiciens "parunāsimies" ir piemērots sarunā ar draudzeni nevis vīrieti.

 Sarunā ar vīrieti nav vietas mājieniem, jārunā skaidri un tieši.

 Sievietes mīl runāt par mājām, pirkumiem, pārspriest kaimiņu darīšanas. Vīrieši vairāk runā par darbu, politiku un sportu. Vīrieši mīl vairāk runāt par saviem sasniegumiem, sievietes - par neveiksmēm.

 

 

 Vīriešiem patīk domāt klusējot un skaļi izteikt tikai domāšanas rezultātu. Sieviete domā skaļi, un vīrietis to uztver kā tukšu pļāpāšanu.

 Sieviete retāk pārtrauc sarunu biedru, viņa labāk redz to un saprot viņa jūtas. Ja arī pārtrauc, tad pēc tam atgriežas tieši tajā vietā, kur saruna pārtraukta. Vīrieši pārtrauc sievietes 2 reizes biežāk un pie pārtrauktās domas neatgriežas.

 Uzmanīgi klausīties sieviete spēj daudz ilgāk nekā vīrietis. Parasti vīrietis uzmanīgi klausās tikai 10 - 15 sekundes, pēc tam cenšas dot atbildi, nemaz neprecizējot informāciju.

 Sarunājoties sievietes biežāk smaida un raugās sarunu biedra acīs. Vīrieši sarunājoties bieži raugās sāņus.

 

 

 Sieviete vienmēr spēs apmānīt vīrieti, bet tikai ratam vīrietim izdodas apmānīt sievieti. Un tiem, kuri šim apgalvojumam netic, nav, par ko būt lepniem. Tas, ka sieviete izliekas melus nemanām, vēl nenozīmē, ka izdevies viņu apvest ap stūri. Viņa vienkārši nevēlas iedzīt vīrieti stūrī un saasināt attiecības. Atcerēsimies, ko novērojis A. Moruā:

 "Vīrieši melo nedabiski. Un sievietes, kuras to dara apbrīnojami meistarīgi, tūliņ sajūt pat niecīgāko melu pieskaņu. Vainīga vīra tonī skan uzspēlēts dabiskums, un šis pārlieku lielais dabiskums nodevīgi atklāj patiesību..."

 

 

Atšķirību ir tik daudz, ka jāsaka - viņos atšķiras itin viss, it kā uz Zemes dzīvotu divas dažādas civilizācijas, kas ir tik nepieciešamas viena otrai - un tik dažādas!