Pašlaik literatūrā ir nostiprinājies tāds rietumu ekvivalents kā „trans”. Bez tā kā sinonīmu meditācijai var lietot tādus jēdzienus, kuri bija pazīstami pat viduslaikos filozofiskajos traktātos kā „vērošana” vai „sevis vērošana”, vai arī, kā kāda objekta „vērošana domās”.

Visos gadījumos ar vārdu meditācija apzīmē ilgstošu apcerēšanu, kāda priekšmetu, procesa, parādības, kas tiek veikta dziļā prāta un psihes koncentrācijas stāvoklī.
Pamēģiniet ilgstoši domāt par kādu priekšmetu un jūs ievērosiet, ka domas jaucas un tiek pārnestas uz citiem priekšmetiem vai parādībām. Tā kā apziņa pārslēdzas uz citām lietām, daudzas pirmā priekšmeta īpašības tā arī netiek atklātas, un lai atgrieztos pie šī priekšmeta analīzes ir jāpieliek zināmu piepūli.
Būtu labi, no vienas puses, neizjūtos sasprindzinājumu, apcerēt tā, lai neviena no apceramā priekšmeta īpašībām nepaliktu neatklāta, bet no otras puses- saņemt maksimāli daudz informācijas pēc iespējas īsākā laikā. Tas viss prasa domāšanas līmeņa paaugstināšanu, pāreju uz augstākiem apziņas slāņiem, kas arī tiek panākts ar meditācijas starpniecību.

Starp prāta sasprindzinājumu un meditatīvu stāvokli nav nepārvaramas aizas, atšķirība slēpjas koncentrēšanās kvalitātē. Meditācija ir neierasta spēka un veida uzmanības fokusēšana, kad cilvēks it kā pilnībā saplūst ar priekšmetu vai procesu.
Meditācijas laikā cilvēks it kā izlaužas līdz dziļākajiem un slēptākajiem apziņas slāņiem, līdz savam tā saucamajam augstākajam „Es”.
Sāk aktīvi strādāt apziņas plāni, sāk strādāt intuīcijas mehānismi, un jautājumi saņem zibenīgas atbildes un precīzu risinājumu. Citreiz to sauc arī par ekstāzi un apgaismību.
Meditatīvs stāvoklis- tas ir padziļināts koncentrētas psihes un apziņas stāvoklis, kas tiek izsaukts un notiek noteiktu psihofizisku procesu secībā, kas saplūst vienotā nepārtrauktā procesā.
Plašā izpratnē meditācija no pašiem senākiem laikiem Austrumos tika uzskatīta par pašizpausmes līdzekli, kas ļauj līdz ar to realizēt cilvēka slēptākās iespējas . Tā ekstāze un apskaidrība- nav vienīgās meditācijas sekas. Citi augļi, piemēram, stereotipu maiņa, cilvēka uzvedības maiņa, dziedināšana.
Citā ne tik plašā kontekstā, ar meditāciju tiek saprasts speciāli vingrinājumi, kuri domāti apziņas un psihisko spēju paplašināšanai, to attīstību uz to vai citu pusi.

Meditācijas ietekme

Meditatīvo vingrinājumu rezultāti ir daudzveidīgi, lai gan dažādiem cilvēkiem tie izpaužas dažādi, un pati attīstība iet dažādos virzienos, izejot no katra cilvēka iedzimtajām spējām. Sistematizējot pozitīvo ietekmi uz cilvēku var izdalīt tādus aspektus.

1) intelektuālo spēju paaugstināšanās, atsevišķu procesu, analītisko spēju attīstīšanās, pāreja no deduktīvas uz induktīvu domāšanu un otrādi;
2) dziļa miera sajūtas izstrādāšanās, psihes atjaunošana, paaugstinās spējas psihiskā darbības pārvaldē, psihisko saslimšanu ārstēšana;
3) atmiņas uzlabošanās, bezmiega likvidācija;
4) organisma vispārēja atveseļošanās, funkcionālu traucējumu profilakse, organisma izturības paaugstināšanās pret dažādām saslimšanām;
5) estētiskās gaumes paaugstināšanās, harmonijas, skaistuma izjūtu attīstīšanās;
6) ekstrasensoro spēju izstrāde, pārdabisko spēju rašanās.

Izmēģināsim praksē.

Sāciet praktizēt vienu ļoti vienkāršu metodi vismaz sešas reizes dienā. Katru reizi tam nepieciešama pusminūte. Tā ir visīsākā meditācija pasaulē! Taču tā ir jāpilda pēkšņi - tur ir tās būtība. Ejot pa ielu jūs pēkšņi atceraties. Apstājieties, apstājieties pilnīgi, nekādu kustību. Esiet klātesoši pus minūti. Lai kāda būtu situācija, apstājieties uz pus minūti un vienkārši esiet liecinieks tam, kas notiek. Pēc tam atsāciet kustību. Sešas reizes dienā. Var darīt vairāk reižu, bet ne mazāk - jūs vairāk atklāsieties. Tas jādara pēkšņi. Ja jūs pēkšņi apstāsities klātesošs, visa enerģija mainīsies. Prāta darbības nepārtrauktība pēkšņi apstājas. Tas notiek tik pēkšņi, ka prāts tai mirklī nepagūst radīt jaunu domu. Tam nepieciešams laiks, bet prāts ir pārāk dumjš. Vienalga kur jūs to atcerēsities - sapurinieties ar visu savu būtību un apstājieties. Ne tikai jūs to apjautīsiet. Drīzumā jūs sajutīsiet, ka citi apzinājušies jūsu enerģiju - ka kaut kas ir noticis; jūsos ienāk kaut kas nezināms.

Vienkārši skatieties debesīs

Meditējiet uz debesīm. Kad jums ir laiks, vienkārši nogulieties zemē un skatieties debesīs. Lai tā ir jūsu apcere. Ja gribat lūgties, lūdziet debesīm. Ja meditēt - meditējiet uz debesīm. Brīžiem ar atvērtām, brīžiem ar ciet acīm. Debesis ir tikpat lielas gan ārpusē, gan iekšpusē. Mēs stāvam uz sliekšņa starp iekšējām un ārējām debesīm. Abas ir bezgalīgas.

Mēs stāvam uz sliekšņa un jebkurā mirklī varam izšķīst. To darot uz ārpusi, iznāks lūgšana, savukārt uz iekšieni - meditācija. Abos gadījumos jūs izšķīstat. Šīs debesis nav divas dažādas. Tās ir divas tikai tādēļ, ka jūs stāvat uz sliekšņa. Jūs esat sadalošā josla. Kad jūs izzudīsiet, izzudīs arī šī līnija.

Smieklīgās grimases

Ir daudz senu meditāciju, kurās izmanto sejas šķobīšanu. Jūs to varat pārvērst par meditāciju - Tibetā tā ir viena no senākajām tradīcijām.

Paņemiet lielu spoguli. Nostājieties spoguļa priekšā kails, šķobieties, dariet jocīgas lietas un vērojiet. Pēc 20-30 minūtēm jūs pamanīsiet, ka esat no tā atšķirti. Ja tas nenotiek, mēģiniet ko citu.

Jūs iegūsiet lielu atbrīvošanos, un redzēsiet sevi nevis kā ķermeni, nevis kā seju, bet gan kā apziņu. Tas palīdzēs.

Spilvena dauzīšana

Kad jums ir dusmas, nav nepieciešams tās uz kādu virzīt; vienkārši niknojieties. Lai tas kļūst par meditāciju. Viens pats ieslēdzieties istabā un niknumam izpausties, cik vien tas spēj. ja jūtat, ka spējat kādu sasist, ņemiet un sitiet spilvenu. Dariet visu, ko vēlaties; spilvens nekad nepretosies. Ja gribat nosist spilvenu, ņemiet nazi un nogaliniet to! Tas stipri palīdz. Grūti iedomāties, cik ļoti spilvens palīdz. Vienkārši sitiet, kodiet un svaidiet to. Ja esat pret kādu agresīvi noskaņoti, uzrakstiet uz spilvena viņa vārdu vai piestipriniet fotogrāfiju. Jūs sajutīsieties muļķīgi un stulbi, bet niknums arī ir muļķība. Jums ar to nekas nav jādara. Lai tas ir, un baudiet to kā enerģētisku fenomenu. Tas ir enerģētisks fenomens. Ja tas nevienu neskar, tad tajā nav nekā slikta. Kad jūs to arvien no jauna pamēģināsiet, jūs ieraudzīsiet, ka doma kādam nodarīt pāri pazūd. Lai tā kļūst par ikdienas praksi - tikai 20 minūtes no katru rītu. Un pēc tam vērojiet visu dienu. Jūs kļūsiet nosvērtāks, jo enerģija, kas kļūst par niknumu, tika atbrīvota; enerģija, kas kļūst par indi, no sistēmas ir atbrīvota. Nodarbojieties ar to vismaz divas nedēļas; jau pēc nedēļas jūs izbrīnīti atklāsiet, ka nevienā situācijā nerodas niknums. Vienkārši pamēģiniet