Mājdzīvnieki uzlabo garastāvokli. Dzīvnieku mīļiem faktiski ir neiespējami palikt sliktā garastāvoklī, kad mīļas suņuka acis sastopas ar Jūsējām, vai kad pūkains un mīksts kaķēns noglaužas gar Jūsu roku.

 

Zinātnieki atbalsta mājdzīvnieku garastāvokļa uzlabošanas ideju. Neseni pētījumi atklāja, ka vīrieši, kuri slimoja ar AIDS un kuriem bija mājdzīvnieki, bija noturīgāki pret stresu nekā tie, kuriem to nebija. Tie vīrieši, kuri slimoja ar AIDS un kuriem nebija mājdzīvnieku, bija trīs reizes lielāka depresijas simptomu iespējamība, vēsta stress.about.com.

 

Mājdzīvnieki regulē asinsspiedienu daudz labāk kā jebkādi medikamenti. Kamēr medikamenti kontrolē asinsspiedienu, tie nav tik iedarbīgi citu vielu kontrolē, kas ir aktīvas stresa un spriedzes brīžos. Pētījumā, kuras dalībnieki bija Ņujorkas biržas brokeri, atklājās, ka tiem, kuriem mājās bija kāds mājdzīvnieks, uzrādīja zemāku asinsspiedienu un sirds ritmu. Kā vēsta stress.about.com, pēc pētījuma rezultātu paziņošanas daudzi no brokeriem, kuriem nebija mājdzīvnieku, devās tādus iegādāties!

 

Mājdzīvnieki pamudina biežāk doties ārā no mājas un kustēties. Pirmkārt jau staigāt ar suni ir nepieciešams viņa dabisko vajadzību nokārtošanai, tomēr-vai nav jauki doties veselīgā pastaigā svaigā gaisā kopā ar kādu mīļu kompanjonu? Kustības un aktivitāte arī ir viens no stresa vadības līdzekļiem un kopumā uzlabo veselības stāvokli.

 

Mājdzīvnieki var palīdzēt ar sociālu atbalstu. Piemēram, pastaigas ar suni liek mums kļūt sasniedzamākiem un dod iemeslu cilvēkiem apstāties un uzsākt sarunu, tādejādi mēs satiekam un iepazīstam vairāk cilvēku, paplašinot paziņu un draugu loku, kas arīdzan ir viens no lieliem stresa vadības ieguvumiem.

 

Mājdzīvnieki novērš vientulības sajūtu un sagādā bezierunu mīlestību. Jūsu mīluļi būs ar Jums kopā, kad citi cilvēki nevar. Viņi piedāvā mīlestību, sabiedrību un izbauda kopīgus klusuma brīžus, glabā noslēpumus un lieliski samīļo. Mājdzīvnieki ir labākā pretinde vientulībai, un par to liecina kāds pētījums veco ļaužu namā, kad tā iemītnieki ziņoja, ka jūtas mazāk vientuļi brīžos, kad tos apciemo suņi nekā brīžos, kad laiku pavada ar citiem cilvēkiem, raksta stress.about.com. Visi šie ieguvumi, ko sniedz mājdzīvnieki, samazina stresu un sociālās izolētības sajūtu, kā arī mazina trūkumu pēc sociāliem kontaktiem ar cilvēkiem.

 

Mājdzīvnieki var mazināt stresu reizēm pat vairāk kā kontaktēšanās ar cilvēkiem. Mēs visi zinām, ka izrunāšanās par problēmām ar labu draugu, kurš māk klausīties, ir ļoti iedarbīgs stresa vadības veids, tomēr zinātnieki parāda, ka laika pavadīšana ar kaķi vai suni var būt pat labāka. Nesens pētījums atklāja, ka stresa pilnās situācijās cilvēki pieredzēja mazāk stresa tad, ja viņu mājdzīvnieki bija kopā ar viņiem, nekā tad, ka ar viņiem kopā bija atbalstošs draugs vai pat dzīvesbiedrs.

 

Lai vai kā, ir svarīgi apzināties, ka mājdzīvnieka uzturēšana nav piemērota ikvienam. Tam nepieciešama atbildības sajūta un papildus ikdienas pienākumi, kas arī var radīt stresu, ja neesat tam gatavs, tomēr lielākai daļai cilvēku mājdzīvnieks ir svarīgāks par jebkādiem ar to uzturēšanu saistītiem mīnusiem, un tie izbauda ikvienu mīļu dienu ar viņiem kopā.