Konflikti un lomu sadale ģimenē
Bieži ģimenes konflikti starp laulātajiem rodas no nesaskanīgajiem priekšstatiem par pienākumu raksturu un to sadali ģimenē.
Laulātajiem ir daudz daudz lomu. Psiholoģe T. Jacenko, pamatojoties uz saviem pētījumiem, izšķir šādas laulāto lomas:
-
seksuālais partneris,  -
draugs,
-
māte,
-
tēvs,
-
aizbildnis,
-
gādnieks.
Arī bērniem ģimenē ir savas lomas:
-
meita,
-
dēls,
-
brālis,
-
māsa,
-
mazmeita,
-
mazdēls.
Šajās lomās īstenojas atbilstošas vajadzības:
-
seksuālā,
-
pēc emocionālās tuvības un siltuma savstarpējās attiecības,
-
pēc atbalsta bērnu audzināšanā,
-
pēc aizbildniecības,
-
sadzīviskās vajadzības.
Laulāto attiecību raksturu nosaka šo lomu apvienojums.
Piemēram, ja sievai ir izteikta vajadzība pēc emocionālas tuvības un siltuma savstarpējās attiecībās, vīram jābūt drauga lomā, lai šo vajadzību apmierinātu.
Ikviens cilvēks var atzīt, ka viņa attiecībās ar pārējiem ģimenes locekļiem ir gan kāpumi, gan kritumi, gan pacēlumi, gan apsīkumi. Ja ģimenes locekļu savstarpējās attiecībās sākas nesaskaņas, tās netiek atrisinātas un krājas, var rasties pilnīga atsvešināšanās. Tai var būt piecas pakāpes:
-
pirmā - dziļa un kaislīga iemīlēšanās, kad otram cilvēkam nedalīti tiek pievērsta lielākā daļa uzmanības, bet viņa tēls, domas par viņu izraisa pozitīvas emocijas;
-
otrā - zināms atsalums, otra cilvēka tēls arvien retāk nāk prātā brīžos, kad viņa paša nav klāt, kaut gan viņa parādīšanās izraisa pozitīvas emocijas;
-
trešā - vērojams aizvien lielāks atsalums attiecībās;
-
ceturtā - otra cilvēka klātbūtne izraisa neapzinātu uzbudinājumu, viņš tiek uzlūkots caur negatīvajām iezīmēm, tiek meklētas viņa kļūdas;
-
piektā - negatīvā attieksme pret partneri pilnīgi pārņem cilvēku.
Tallinas psihologi apgalvo, ka konflikts parasti rodas tad, ja kaut kādas pretrunas starp cilvēkiem sāk saasināties, tās tiek apzinātas un prasa atrisinājumu.
Bieži gadās, ka no situācijas nav izejas un konflikts ir neizbēgams, gadās, ka konflikts kļūst par vienīgo kādas problēmas atrisināšanas līdzekli.
Ja konflikts ir neizbēgams, tad godīgi sev jāatbild uz šādiem jautājumiem:
-
Vai ir iespējams un vai ir vēlams novērst pretrunas?
-
Vai man pietiks spēka uzvarēt konfliktā?
-
Cik ilgi konflikta var vilkties?
-
Vai ir miermīlīgāki tā atrisināšanas ceļi?
Konflikti neapdraud laulību, ja:
-
tajos netiek aizskarta otra cilvēka cieņa,
-
laulātie ir spējīgi spert soli pretim, lai panāktu samierināšanos,
-
dzīvesbiedri spēj paraudzīties uz sevi no malas, laikā atkāpties,
-
partneri spēj būt iecietīgi un paškritiski.
Izšķir piecus galvenos laulības konfliktu iemeslus:
-
Neatbilstība ideālam. Kad cilvēks ir iemīlējies, viņš cenšas radīt par sevi labāku iespaidu, arī partnerī cenšas atrast labāko. Kad laulība noslēgta, cilvēki labāk iepazīst viens otru, arī tās īpašības, kurām nepievērsa uzmanību vai nemaz par tām nezināja. Bīstams šis konflikts ir tad, ja laulātais draugs, kurš šo neatbilstību izjūt, netaktiski un nevietā par to paziņo otram vai arī pārāk cenšas pietuvināt otru ideālam.
-
Tieksme pakļaut sev otru cilvēku. Tā ir visai izplatīta parādība, ko iespējams pārvarēt, ja atsakās no tieksmes būt par līderi visās ģimenes dzīves jomās.
-
Neiecietība pret otra paradumiem. Laulātajiem jābūt savstarpēji iecietīgiem un piekāpīgiem, jāapspriežas un jāvienojas, kurus no paradumiem atļauties kopdzīvē, kurus - ne.
-
Patērētāja attieksme pret mīlestību. Tieši šo parādību mīlestība nepiedod. Mīlestība nebūt nav tikai ņemšana, bet gan pirmām kārtām došana un savstarpēja bagātināšanās.
-
Nepietiekamas zināšanas par intīmajām attiecībām. Kauns par savām un partnera intīmajām vēlmēm, uzskats, ka tās ir apkaunojošas un pazemojošas, nevēlēšanās kaut ko mainīt intīmajās attiecībās. Izvairīšanās apspriest ģimenes intīmo dzīvi ar otru laulāto draugu.
Šos iemeslus ir konstatējuši Viļņas laulības un ģimenes konsultācijas darbinieki, pamatojoties uz savā darbā gūto pieredzi.
Vēl konfliktu klasifikācijā izdala astoņas laulāto "domstarpību zonas":
-
viena laulātā seksuālā neapmierinātība,
-
viena laulātā neapmierinātība apliecināt sava "Es" vērtību, aizskartas pašcieņas jūtas, kā arī aizvainojumi un kritika,
-
vienu vai abu partneru neapmierināta vajadzība pēc pozitīvām emocijām: attiecībās trūkst mīļuma, uzmanības un sapratnes,
-
viena laulātā aizraušanās ar alkoholu, azarta spēlēm un līdz ar to ģimenes līdzekļu nelietderīga tērēšana,
-
laulāto finansiālās nesaskaņas - atšķirīgs katra partnera ieguldījums ģimenes budžeta veidošanā,
-
neapmierināta vajadzība pēc laba ēdiena, apģērba, līdzekļiem personiskajām vajadzībām,
-
vajadzība pēc palīdzības, atbalsta, kura saistīta ar darbu sadali ģimenē un bērna kopšanu un audzināšanu,
-
atšķirīgas aizraušanās, nevienādas intereses attiecībā uz atpūtu un brīvā laika pavadīšanu.
Ģimenes konflikti parasti realizējas 2 līmeņos:
Paaudžu konfliktu ir visvairāk, to pamatā atšķirīgas intereses, dzīves pieredze, vajadzības.
Laulāto konfliktus izraisa sadzīves, ekonomiskās, ētiskās un sociālās problēmas.
Būtiski svarīgi ir nošķirt konfliktu cēloņus no sekām. Kļūdas savstarpējās attiecībās un konflikti visbiežāk rodas tāpēc, ka otra cilvēka rīcību prognozējam pēc sevis, bet tā vietā un tajā pašā situācijā var būt pilnīgi atšķirīga.
Konfliktus vislabāk nepieļaut, laikus pamanot iespējamās nesaskaņas. Ja konflikts radies, tad kopīgi jāpārrunā. Ja partneri viens ar otru nerunā, tad konflikts neatrisinās, bet briest aizvainojums.
Avots: izdevniecība JUMAVA "Saskarsme".
|
