Himna miegam 

 

 Miegs ir pati vērtīgāka dabas balva cilvēkam. Badu un slāpes iespējams pārvarēt ar gribasspēku, bet miega ziņā mūsu ķermenis neļaujas piekrāpties. Pasaules kara dalībnieki stāstīja, ka viņi pat visniknākajā artilērijas viesuļugunī varējuši cietā miegā gulēt ierakumos un snauzdami soļot ilgos, nogurdinošos pārgājienos.

 Mežoņu un pusmežoņu tautas prot cienīt miega stāvokli. Viņi nekad nemodinās gulētāju, jo viņi saka, ka tā dvēsele tad esot to atstājusi. "Bet ja cilvēku uzmodina bez dvēseles, tad viņš var kļūt ārprātīgs," - tāds ir viņu ticējums.

 Daudzi, garīgā darba darītāji, kas paraduši intensīvi strādāt, labprāt izmanto svētdienas miegam. Viņi tad var gulēt stundām ilgi, un viņu nervi pēc šādas ģenerālizgulēšanās ir atkal kārtībā.

 Prasība pēc miega ikvienam cilvēkam ir individuāla. Ir cilvēki, kuriem pilnīgi pietiek ar 5 - 6 stundām miega, bet ir arī tādi, kam organisms prasa ļoti ilgu miegu. Nokausētam, nogurušam cilvēkam 1 stunda miega, pat stipri piesmakušā telpā, tomēr ir daudz vērtīgāka nekā 1 stundas ilga pastaiga svaigā gaisā.

 Savu ķermeni Napoleons bija tādā mērā disciplinējis, ka viņš varēja ieslīgt miegā jebkuru brīdi un jebkurā situācijā.

 Guļamistabai vajadzētu būt vismierīgākajai istabai, bet pa lielākai daļai tas ir tikai relatīvs jēdziens. Mūsdienu dzīve ir nepielūdzami skaļa, trauksmaina un trokšņaina, un šinī kņadā nokausētais cilvēks nerod mieru. Pat lauku vientulībā atskan mašīnas rūcošais troksnis, skaļa mūzika. Guļamistabai ir jābūt tumšai, jo tumsa ir tīkama acīm, un rīta saule guļamistabā nelabvēlīgi iespaido nervus.

 Visas rūpes, visas bēdas kopā ar drēbēm ir jānoliek pie malas, lai sapņu eņģeļi varētu ievest cilvēku sapņu zemē, kur viņš uz dažām stundām var justies laimīgs.

 Ir daždažādi mājas līdzekļi pret bezmiegu: cukura ūdens, baldriāna tēja, tāpat arī aitiņu skaitīšana iedomātā barā, var arī pie sevis murmināt: "Es iemiegu, es iemiegu..." Bet ne jau vienmēr šie līdzekļi sasniedz mērķi. Klusa, vāja gaisma guļamistabā iedarbojas nomierinoši un iemidzinoši.

 Miega zāles labāk ieņemt vakarā, un nevis tikai pēc pusnakts vai rīta gaismiņā, jo ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai tās varētu iedarboties. Ja pēc zāļu ieņemšanas cilvēks nedabū pietiekoši izgulēties, tad no rīta sekos gurdenums un miegainība. Miega veicināšanas līdzekļi jāieņem kopā ar mazliet siltu tēju vai ūdeni.

 Brīvo stundu izmantošanu gulēšanai nevajadzētu uzskatīt par diezin kādu slinkošanu, jo miegā cilvēks uzkrāj jaunus spēkus.

 Austrijas rakstnieks Pēteris Altenbergs interesantā skicē dzied himnu miegam:

 "Dzīvoja viens moderns karalis. Viņa galvaspilsētā visos laukumos un ielu krustojumos kādu rītu tika izkārti milzīgi plakāti. Tur bija rakstīts sarkaniem un baltiem burtiem uz zelta fona:

 Pilsoņi, mani bērni! Es sākšu ar līdzību: ja smalku jo smalku audumu, ko dienas darbā mazliet norīvē un ieplēš, ik nakti ideāla šuvēja un gludinātāja  uz vissmalkāko atkal sašūs un izgludinās, tad ar šo audumu, teorētiski ņemot, varēs iztikt visu mūžu.

 Lūk, šāda ideāla šuvēja un gludinātāja jūsu dienas darbā miesai, dvēselei un garam ir - miegs.

 Tādēļ es līdz ar šo proklamēju galvaspilsētu miega stāvoklī.

 Katru dienu pulksten astoņos vakarā mūsu pilsētā sāksies likumā paredzētais nāves klusums un vai tam, kas mēģinās to traucēt ar kādu troksni. No pulksten astoņiem līdz deviņiem maniem mīļajiem pavalstniekiem ir atļauts pienācīgi sataisīties nakts dusai. Ikvienam manam pilsonim ir tiesības uz likumā nodrošinātu desmit stundas miega laiku diennaktī.

 Dziļā, līdz galam izgulētā miegā slēpjas manu pilsoņu miesas, gara un dvēseles spēki. Tā enerģija, ko viņi dienā ziedo vispārības labā, naktī viņiem jāatgūst zem valsts garantijas un kontroles, lai nesamazinātos viņu spēku kapitāls, kas ir visas nācijas labklājības pamats.

 Tiesu iestāžu durvis neviens vairs nevirinās, un tiesneši aizies mūža atpūtā, jo cilvēks, pilnīgi izgulējies, ir lēnprātīgs, labsirdīgs un saprātīgs, un viņš pats ar labu prātu iekļausies tautas kopībā un nepārkāps likuma robežas.

 Ārstiem nāksies aizceļot, jo pilnīgi izgulējies cilvēks nakts dusā ir paguvis sadziedēt visas brūces, ko organismam sitis dienas darbs.

 Nelaimīgu laulību vairs nebūs, jo pilnīgi izgulējies cilvēks, atrazdamies sava gara un dvēseles spēku pārpilnībā, prot izvēlēties un nogaidīt, prot saglabāt savus ideālus un atteikties, kad prāts to diktē.

 Slimnīcas kļūs tukšas, peldvietas būs pamestas! Jūs, mani pilsoņi, kļūsiet tikpat laipni kā japāņi, tikpat kustīgi kā franči, tikpat akurāti kā vāci, un tūkstoš ģimenēs piedzims ļoti apdāvināti pēcnācēji, varbūt, pat ģēniji!

 Ikviens atradīs dzīvē sev vietu, sev piemērotu nodarbošanos. Izmirs, iznīks nelaimīgo puskoka lēcēju cilts! Šis ir likumu likums, ko es tagad jums pasludinu! Jo no tā celsies miers mūsu zemē un uzziedēs spēks un laime! Jūsu pilsētu es proklamēju miega stāvoklī!

 No astoņiem vakarā līdz sešiem rītā valda nāves klusums pilsētas mūros! Āmen..."