Jebkurš jauns pāris agri vai vēlu saduras ar jautājumu par dzīvesvietu. Dzīvokļa iegāde daudziem paliek nepiepildāms sapnis. Īrēt dzīvokli negribas daudzu apsvērumu dēļ: žēl izmest naudu, arī sajūta "dzīve uz čemodāniem" - jebkurā brīdī saimnieks var atteikties pagarināt īres līgumu - nav nekas patīkams... Paliek iespēja dzīvot pie vecākiem
Karš starp četriem?
Ja jaunlaulātiepārceļas pie sievas vecākiem, kā rāda prakse, "pieslīpēšanās" process norit vieglāk un nesāpīgāk, jo sieva paliek dzimtajās mājās, līdzās mātei un divas sievietes vieglāk nolīdzina vīriešu - znota un sievastēva - attiecības. Daudz sarežģītāks gadījums ir pārcelšanās pie vīramātes. Te vienlaikus notiek četru pušu sadursme. Pirmkārt, rodas konkurence starp jaunlaulātajiem un tēvu: kurš "vīrišķīgāks" un īstāks pats. Otrkārt, neizbēgama ir spriedze attiecībās starp māti un dēlu - viņas mazais dēls izaudzis... Viņa nav naktīs gulējusi, viņu aprūpēdama, bet tagad "mīļumiņš" visu uzmanību velta svešai sievietei. Treškārt, nav izslēgts konflikts starp vīra vecākiem - mājās parādījusies jauna, pievilcīga sieviete, un bieži vien vīramāte kļūst greizsirdīga uz vedeklu. Ceturtkārt, nekur nevar izbēgt no mūžīgās problēmas - divas saimnieces vienā virtuvē. Bet kā mēdz teikt, dzīvot gribas!
Nospraud robežas!
Ja esi jaunās sievas lomā, kura pārcēlusies dzīvot vīra mājās, vajag tūlīt precīzi noteikt savas ietekmes zonas robežas. Kas un par ko atbild, kas cik naudas iegulda ģimenes budžetā, kurš mazgā, gludina veļu, uzkopj dzīvokli, vai jums ar vīru jāpērk produkti kopējam galdam, vai arī katra ģimene ēdīs atsevišķi? To izdarīt nav vienkārši, bet par to jāvienojas ar savu vīru. Pirmām kārtām jānoskaidro, kādus mājas darbus viņa māte neieredz ne acu galā. Ja, piemēram, tā ir veļas mazgāšana un gludināšana, tad vislabākais variants ir - labprātīgi uzņemties tieši šos pienākumus. Ēdiena gatavošanas jautājumu ("Ak, šī meiča gatavojas barot manu dēliņu ar veikala cīsiņiem!") vēlams uz laiku atstāt vīramātes pārraudzībā. Pavērot, kā, ko un cik viņa liek katlā un uz pannas. Uzslavēt viņas kulināres talantu un pēc kāda laika palūgt viņai atļauju pagatavot kādu ēdienu pēc viņas receptes. Viņa jutīsies glaimota, par to nešaubies. Un tu drīz vien varēsi pagatavot kaut ko pavisam citu, kam nebūs nekā kopēja ar viņas vīru, turklāt neaizmirstot atkārtot, kā tev palīdzējuši viņas padomi. Ja pēkšņi starp māti un dēlu izceļas konflikts, tev vajag prast būt uzmanīgai. Runājot ar vīru, visādi pasvītro, ka viņa mātei ir taisnība "tāpēc un tāpēc ka...", bet tu vienmēr esi viņa pusē, jo mīli viņu un pārdzīvo, kad viņš strīdas ar mammu. Ja vīramāte nav pārāk delikāta un vēlas tev uzspiest trešā tiesneša lomu, vēlams atkāpties no kaujas lauka, to argumentējot, piemēram, ar to, ka tavu vecāku ģimenē bijis pieņemts visas domstarpības atrisināt aci pret aci vienam ar otru. Lai nesaasinātu situāciju, nekādā ziņā nepieņem uzmanības izrādīšanu no vīratēva puses. Nekādu uzrunu no sērijas "saulīte", "dārgumiņ" vai citus mīļvārdiņus. Visādi uzsver, kas tavs mīļotais vīrs ir ģēnijs visā, spēcīgs, drosmīgs, talantīgs un caurcaurēm veiksmīgs. Vīramāte patiesi priecāsies, redzot, ka vecajam ar šo jauno "sadziedāties" nav nekādu izredžu. Un iegansta tev piesieties viņai paliks mazāk.
Viņas galvenā labā īpašība.
Starp citu, ņem vērā, ka šeit izteikti padomi derīgi tikai līdz tam brīdim, kad jūs ar vīru nolemjat palielināt jūsu ģimenes locekļu skaitu. Pāreja "vecmāmiņas" un "vectētiņa" kategorijā var tikt uzņemta dažādi: no īstas sajūsmas līdz histērijai un apvainojumiem, ka tu esi alkatīga un viltīga, vēlies sev piesaistīt vīru. Tādēļ, kad esat sākuši domāt par bērnu, - pārcelieties dzīvot citur, bet, ja tas nav iespējams, uzsāciet sagatavošanas darbus. Noskaidro, kāda ir vīramātes attieksme pret ģimenes pieaugumu (tāpat vien, tīri hipotētiski!), vai viņa vēlētos piedalīties mazbērnu audzināšanā vai ne, kādas audzināšanas metodes viņa atzīst, uz kādu palīdzību tu vari cerēt. Redzot tavu cenšanos, vīramāte sapratīs, ka viņas dēla sieva ir cienījama, gudra, zināmā mērā viltīga, tomēr nosvērta sieviete. Iespējams un pat visdrīzāk - pēc pāris gadiem kopējas dzīves nepieciešamība pieturēties pie tādas taktikas atkritīs un jūs kļūsiet par vienu ģimeni. Bet, pat ja attiecības ar vīramāti paliek "aukstā kara" stadijā, nekad neaizmirstiet to, ka tieši šī sieviete (lai kāda viņa būtu!) dzemdējusi tavu mīļoto, dārgo, dievināto dzīvesbiedru!
Starp citu... nepiederošiem ieeja aizliegta!
Galvenais - nepārcenties, vēlēdamās rast kopējo valodu ar vīramāti! Sievietes sliecas apvienoties pēc principa "draudzēsimies pret vīriešiem". Un, ja vīramāte provocē tevi uz patenkošanu, uz atklātu jūsu kopdzīves detaļu pārspriešanu, sākot pie viena lamāt ir savu, ir tavu vīru, neuzķeries. Nekad neapspried ar viņu problēmas, kas skar tikai tevi un tavu partneri, un vienmēr nostājies mīļotā cilvēka pusē! Galu galā tu taču apprecējies ar viņu, nevis ar viņa māti!
