Kāda Latvijas dziedniece šajos saulgriežos, 21.decembrī, sadedzināja savas vecvecmāmiņas vārdošanas kladi: tiem vārdiem vairs neesot spēka. Bet patiesībā zināšanas par suģestīvo lingvistiku un verbālo rezonansi ir senas kā pati pasaule un katram vārdam joprojām ir savs spēks.

"Vārds ir mūsu ieguldījums Kosmosā!”
saka Rīgas Stradiņa universitātes integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs
IGORS KUDRJAVCEVS.

Kāpēc dega vārdi?

Pirms dažiem gadiem redzēju šīs dziednieces vārdojumu kladi – apdzeltējusi, melnos vākos, sīki pierakstīta pasmalkā rokrakstā ar tādu kā maģisku dzeju. Tur bija vārdi pret visvisādām kaitēm: vārdi "pret krūšu sāpēm”. "plukuma vārdi”, "rozes vārdi”, "vārdi zobu sāpēm”, pret galvas sāpēm, kaulu sāpēm, sieviešu "slimībām”... Šoreiz lūdzu, lai dziedniece uz interviju paņem kladīti līdzi. Viņa brīdināja, ka pēc pēdējiem Saules un Mēness aptumsumiem vārdi gandrīz pilnībā zaudējuši spēku, tomēr apsolīja. Bet, kad intervijas dienā par kladīti apvaicājos atkal, dziedniece atteica: "Tās kladītes vairs nav. Es to vakar sadedzināju”.
Kas īsti ir vārdojumi, no kurienes vārdi gūst spēku, un vai tāds spēks pastāv? Cerēju, ka to varēs pastāstīt šī dziedniece, taču pievīlos. Varbūt vienkārši nebiju satikusi īsto cilvēku. Un arī dziednieces vārdu neminēsim. Jau pēc sarunas viņa centās pārliecināt, ka, ka par vārdošanu vairs ne jāraksta, ne jārunā – tā esot aizgājusi un nevienam nevajadzīga pagātne.
Melnā, nu jau pelnos izplēnējusī, kladīte bija mantota no vecvecmāmiņas, un tajā galvenokārt bijuši vārdi pret visāda veida sāpēm, - pret rozi vien 49 vārdojumi. Šī dziedniece pati lietojusi tikai dažus vārdojumus. Tos, kuri darbojas un kuri ne, viņa noteikusi ar svārstu. Un vēl ievērojusi noteikumu: lietot tikai tādus vārdus, kuriem nobeigumā pieminēts "Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, - Svētā Trīsvienība”. Tāda vārdojuma noslēgumā uzzīmēti arī trīs krustiņi; tas nozīmējot, ka pēc vārdošanas trīsreiz jāpārkrustās. Tā esot sava veida garantija, ka izmantota tiek baltā maģija. Bet vārdošanas mehānisms esot vienkāršs: izvēlētos vārdus "uzrunā virsū” kristaliskai vielai – sālim, cukuram – un dod slimajam. Ja informāciju "uzstrāvo” ūdenim, efekts līdzinoties homeopātijai – pēc tam to atšķaidot pat desmitkārt vājākās koncentrācijās, šķīduma piliens joprojām saglabā spēku.
Šī dziedniece sen vairs nenodarbojas ar vārdošanu, jo jutusi, ka no tā negatīvās enerģijas krājas viņā pašā. Kad vēl nesadegušu redzēju "vārdu kladīti”, visvairāk mani aizkustināja "Eņģeļu vārdi”. Tās bija dažas kladē ieklīdušas lapiņas , acīm redzami ar citu roku rakstītas un locījuma vietās gluži izdilušas, it kā ilgi kabatā līdzi nēsātas. Dažus teikumus toreiz paguvu norakstīt: "Lai stāv klusu visi redzami un neredzami ieroči/ tad es caur pavēlēšanu/ Elijas stāv klusu visi redzami un neredzami ieroči...” Tie esot vārdi, kuri kā amulets nēsājami līdzi, jo to vibrācijas sargā no ļaunuma. Svarīgi, lai tos ar savu roku būtu rakstījis kāds tuvs, mīlošs cilvēks. Daudzās dzimtās tādus vārdus pārmanto no paaudzes paaudzē un grūtā brīdī meklē rokā, lai dotu līdzi tam, kas dodas tālos ceļos vai karā. Dažs labs latviešu puisis visus kara gadus medaljonā uz krūtīm vai šineļa krūšu kabatā nēsājis līdzi savas mātes vai sievas rakstītus "Eņģeļa vārdus”. Un, iespējams, arī tāpēc izdzīvojis un atgriezies – ar visiem "Eņģeļu vārdiem”.

Zinātne, reliģija un vārdi.

Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs Igors Kudrjavcevs ir pētījis gan suģestīvo lingvistiku, gan verbālo rezonansi – to , kā atrasts "pareizais vārds” rada svārstības ar citiem spēkiem, līdz ar to iegūstot daudzkārt lielāku spēku. Ne suģestīvā lingvistika, ne verbālā rezonanse nav nekas jauns, šos principus izmanto gan tautas dziednieki un šamaņi, gan dažādas psihotehnikas, gan reklāmu ļaudis, gan gudri politiķi. Un ar vārdu, izrādās, var mainīt pat vielas struktūru.
- Kā īsti iedarbojas vārdi?
- Vārdošanā darbojas vairāki aspekti. Visvienkāršākais ir tā saucamā apercepcija: cilvēks dzird pazīstamus vārdus un tie viņam izraisa noteiktas reakcijas. Piemēram, cilvēkam pasaka: viņš ir skaists – un viņš jūtas labāk! Kaut arī pats objektīvi zina, ka tā īsti nav. Bet, ja cilvēku nosauc par cūku vai kādā citā nelāgā vārdā un atkārto to katru dienu, tad viņš sāk domāt, ka tiešām tāds ir.
Nākamais, jau sarežģītāks mehānisms ir tā saucamie kortiko-viscerālie kontakti. Piemēram, kāds pasaka: es runāšu, un tu jutīsi, ka no tā sirdij kļūst siltāks. Un tā notiek! Ja mēs par kaut ko cītīgi domājam, piemēram, par savu sirdi vai kādu citu orgānu, tad tur pēc kāda laika patiešām mainās, uzlabojas asinsrite.
Treškārt, - cilvēks vārdu izrunā. Un to ir atzīmējuši ne tikai burvju tantiņas un okulisti, bet arī daudzi zinātnieki: izrunājot vārds uzlādējas ar paša cilvēka dzīvības enerģiju. Dzīvības enerģija koncentrējas tajās organisma vietās, kur ir visvairāk nervu galu, un balsenē to ir ārkārtīgi daudz.
Nozīme ir arī emocijām. Tā ir pilnīgi objektīva lieta, ir pārbaudīts: ja cilvēks kaut ko emocionāli pārdzīvo, tad viņam mainās gan sirdsdarbība, gan ķermeņa temperatūra, gan encefalogramma.
- Bet kas notiek, ja cilvēks ar ļoti pozitīvām emocijām pasaka ko negatīvu? Ļoti sirsnīgi: "Tu esi cūka!”...
- Nekas nenotiek Vektoriem jābūt vienā virzienā. Ja cilvēks grib, domā un runā vienu un to pašu, tad visi šie faktori darbojas vienā virzienā.
Kas notiek ar vārdiem, kuru nozīmi cilvēks nezina? Pie mums izmanto dažādas mantras no Austrumiem, bet ne vienmēr šīs mantras darbojas tā, kā būtu jādarbojas. Ir tāda mantra "Om mani padme hum...”- zinām, ka tā ir viena no labākajām Austrumu lūgšanām, apmēram tāpat kā mums tēvreize. Bet cilvēks var to vienkārši dziedāt – nekas nenotiek, rodas tikai emocionālais lādiņš no tā, ka visi kopā dzied.
Tagad ir ļoti slavens japāņu zinātnieks Masaru Emoto, viņš fotografējis sasaldēta ūdens kristālus pēc dažādu skaņu iedarbības – mūzikas un vārdu. Fotogrāfijās redzams, kā no šiem vārdiem vai mūzikas mainās ūdens molekulu struktūra. Ūdenī tikai viena daļa ir brīvās molekulas, bet citas apvienojas un veido tā saucamo strukturēto ūdeni, dažādas figūras. Sen jau pierādīts, ka cilvēka organismam, lai tas pareizi darbotos, visvairāk vajadzīgs tieši strukturētais ūdens.
Masaru Emoto pēc vairāku gadu pētījumiem konstatējis, ka pēc konkrētu skaņu, vārdu vai lūgšanu iedarbības ūdens strukturējas un veido ļoti skaistus kristāliņus. Citi ūdens paraugi tika "lamāti”, piemēram: "Tu man esi apnicis, es tevi nogalināšu!”- lūk, tur var redzēt , ka ar lamāto ūdeni notikuši pavisam citi procesi. Skaidri redzams, ko mēs ar šiem vārdiem darām paši sev un citiem.
Kristalizējot ūdeni pareizā veidā, veidojas pozitīvā enerģija, ar šo enerģiju uzlādējas mūsu vārds, un vārds jau lido pie otra cilvēka kā brīnišķīga dāvana.
- Emoto kristāliņi pierāda, ka darbojas gan lāsts, gan dziednieciskais vārdojums?
- Tie darbojas, un to izmanto. Plus vēl – vārds palīdz pieslēgties informatīvajiem laukiem. Vārds ir kā abinieks, viņš darbojas turp un atpakaļ, savieno cilvēku ar to enerģiju, par kuru viņš runā. Ja mēs sakām "Dievs”, tad vārds savieno ar to ko mēs uzskatām par Dievu. Ja mēs sakām "cūka” , - tad ar cūkas enerģiju ...
- Savieno mani vai savieno to cilvēku, kuru esmu tā nosaukusi?
- Teorētiski vajadzētu savienot to otru cilvēku, bet praktiski – arī jūs, ja esat atskaņojusi šo vārdu un tās ir jūsu domas, jūsu dzīvības enerģija. Tā cilvēks iegūst to, ko sauc par karmu vai kristietībā – par grēku.
- Ko īsti piesauc vārdojumi: "trīsreiz uz rietiem, trīsreiz uz vakariem ...”? Tur piesauktas debespuses. Piesaukti vēji ...
- Tās ir dabas stihijas, pirmelementi. Latviešu valoda vispār vairāk orientēta uz dabu, mēs vieglāk savienojamies ar šiem laukiem. Neviens vārds jau nav radies nejauši. Tur ir vairāki aspekti – gan semantiskais, kuru cilvēks uztver caur apziņu un zemapziņu, gan akustiskais. Vārds patiešām savieno, vārds ir simbols, un ar vārdiem jābūt uzmanīgiem. Un vēl svarīgi, kam mēs to izmantojam – labam vai sliktam.
- Vai pastāv melnā maģija pati par sevi?
- Protams, ir arī pilnīgi melnā. Man gan īsti nepatīk šis krāsu gradācijas, drīzāk teiktu – negatīvā. Man pašam reiz bija grāmata, kaut kāda zīlēšanas rokasgrāmata, kurā aprakstīts, "kā izsaukt sātanu”. Jāiet pusnaktī laukā, jāmeklē melnais kaķis, - tīrās šausmas!
- Vai vārdam piemīt spēks arī tad , ja tas nav izrunāts, bet tikai uzrakstīts un grāmata stāv ciet?
- Piemīt potenciāls spēks. Kamēr to neizrunā un neizlasa ... Ja simbolam nav kontakta ar apkārtējo pasauli, tad viņš neko nevar izdarīt. Tas ir tikai simbols. Tas var savienot vienu pasauli ar otru, bet vidu ir durvis – cilvēks. Ja durvis ir ciet, aiz tām kaut kas stāv, un es nezinu – kas. Tas simbols kādam jāuztver.
- Bet vārda spēku nosaka arī skaņas?
- Tā ir fonosemantika, akustiskais aspekts – kad vērā ņemta nevis vārdu nozīme, bet skaņas iedarbība uz zemapziņu. Vēl Padomju savienībā veikts milzīgs pētījums, kurā iekļauti tūkstošiem cilvēku. Pētīja, kā cilvēks reaģē uz konkrētu skaņu. Piemēram, "a” vai "i”, - kādas asociācijas tas izraisa. Bija apmēram divdesmit dažādi kritēriji – kāda krāsa, silts vai auksts, ciets vai maigs ... Un atklājās, ka pastāv vārdi, kuru nozīme ir pozitīva, taču tie ar savu skanējumu izraisa negatīvas asociācijas. Pēc tam meklēja šiem vārdiem sinonīmus ar citām – "pozitīvām” – skaņām, kuri izraisa vairāk pozitīvo asociāciju, un pēc šī pētījuma tika radītas speciālas datorprogrammas. Arī es ar vienu tādu kādu laiku strādāju, taču tagad tā ir novecojusi - ir jauni atklājumi, sarežģītākas programmas. Bet labi dzejnieki to pašu, ko mēs ar datorprogrammu, atrod intuitīvi. Piemēram, Puškinam visi teksti simtprocentīgi sakrīt ar šo datorprogrammu, bet viņam toreiz datora nebija. Pats eksperimentēju ar šo programmu un konstatēju: tiešām tas viss darbojas.
Un, vēl kas. Kad runājam, mēs veidojam vienu sistēmu. Tā, piemēram, jūs klausāties – jūs esat uztverošā daļa, es esmu aktīvā. Tas gan savieno mūs sistēmā, gan ar pareizi formulētiem un izteiktiem vārdiem pieslēdz mūs ne tikai pie kādiem informatīvajiem laukiem, bet pie visaugstākā līmeņa starojuma. Reliģijā to sauc par Dievu.

Ja tu gribi, lai tavi vārdi ir labi un spēcīgi
Tev pašai jāsaprot tas, ko runā.
Skaitot nezināmu, svešas reliģijas mantru, tu vari pieslēgties arī negatīvajam. Vai vienkārši tukši iztērēt laiku.
Tam, ko gribi, jāsakrīt ar to, ko dari un saki – tad būs rezultāts. Neaizmirsti par mīlestību, vismaz pozitīvu attieksmi.
Atceries: vārds ir tavs ieguldījums Kosmosā: ko ieguldīsi, to saņemsi atpakaļ, turklāt ar procentiem ...
Domā līdzi tam, ko runā. Ja tev piemīt paradums vismaz pāris reižu dienā iesaukties: "Ak, es stulbene!” vai "Ko es, vecā muļķe, esmu izdarījusi!” – hm, tu taču negribi patiešam kļūt par vecu muļķi? Psihologi uzskata, ka pēc vairākiem regulāriem atkārtojumiem zemapziņa un organisms jau sāk pārprogrammēties uz izteikto komandu: "Saimnieks taču lika!”
Atceries "12 pieskārienu likumu”. Katram cilvēkam vajadzīgi 12 pozitīvi pieskārieni dienā. Ja ne fiziski, tad vismaz vārdiski. Pasaki otram vismaz 12 labus vārdus dienā! Vari arī vairāk.


Avots: Aiva Kanepone. Žurnāls „Ieva”, 2005.g.