Februāris - sveču, puteņu mēnesis.
Latīniski ( Februa) šis mēnesis ir nosaukts par godu romiešu lielajiem šķīstīšanās svētkiem.
2 februāris ir SVEČU DIENA. Citi nosaukumi: Svecaine, Govju diena, Grab(e)nīca, Gromnica, Ziemas Māra, Marijas šķīstīšanās diena, Satikšanās diena.
Kristīgā baznīca Sveču dienu sauc par Marijas šķīstīšanās dienu. Šī ir 40. diena pēc Jēzus dzimšanas un Marija ar Jēzus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes svētnīcu. Pareizticīgie šo dienu sauc par Satikšanās dienu. Tā ir diena, kad Jēzus satikās ar Simeonu.
Sveču dienā iesvētītās sveces aizdedzināja mājās negaisa, sērgas, radību gadījumos. Šīs sveces lika rokās arī mirējiem, lai tās rādītu gaišu ceļu Taisaulē. Šīs sveces iededza brīžos, kad bija vajadzīga Dieva palīdzību un aizsardzību.
Viena no raksturīgākajām Sveču dienas ieražām ir sveču liešana. Ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces degot īpaši gaiši.
Latviešu tautas ticējumos Sveču dienai ir arī nosaukums Ziemas Māra. Šī diena sevišķi jāsvētī sievietēm. Senajiem latviešiem Māra bija galvenā sievišķā dievība. Māra - māte Zeme, visa māte - radījusi ūdeni, dzīvo dabu un visu pārējo, kas atrodas gan virs, gan apakš zemes. Senlatviešiem Māra vēlāk sadalījusies dažādās Mātēs - Zemes, Vēja, Smilšu, Veļu, Jūras u.c.
Ar Sveču dienu beidzās ziemas vidus, tāpēc senčiem Sveču diena bija prieka, svētku diena. Par to liecināja to bagātīgā ēdienkarte: karašas, pupas, cūkas gaļa, biezputra ar cūkas galvu, mēle.
Ticējumi Sveču dienai:
-
Meitenes, gribēdamas būt skaistas un sārtas, ēda dzērvenes. Tai pašā nolūkā kā meitas puiši dzēra alu, bet sievas dzēra, lai govis dotu daudz piena.
-
Sveču dienā vajag daudz smieties. Tad visu gadu būšot jautrs prāts.
-
Sveču dienā nedrīkst adīt, citādi lopi krūmos izdurs acis.
-
Sveču dienā jāvāra bieza putra, tad pienam būs biezs krējums.
-
Sveču dienā ir jābrauc ciemos, lai ir gari lini.
-
Sveču dienā vārīja cūkas gaļu, lai sivēni barotos.
-
Sveču dienā vistas jātur tumšā vietā, lai tās vasarā būtu mierīgas un dējīgas;
-
Sveču dienā govīm nedeva dzert, lai vasarā nebizotu.
Laika prognozējumi:
-
Ja Sveču dienā saulains laiks - labs siena laiks, bet neauglīga vasara.
-
Ja laiks apmācies - būs bagāts gads.
-
Ja Sveču diena miglaina - lietaina vasara.
-
Ja Sveču diena salta - silts maijs un laba raža.
-
Ja Sveču dienā daudz snieg - laba medus raža.
-
Ja Sveču dienā putina - silta un lietaina vasara.
-
Ja Sveču diena silta - būs agrs pavasaris.
5 februāris - Agatas diena. Citi nosaukumi: Acu diena, Uguns diena.
Svētās Agatas dienā svētī ūdeni, sāli un maizi. Pērkona uguni varot nodzēst tikai ar Agates dienā svētītu ūdeni vai kazas pienu. Agatas dienā svētīto maizi ēd, kad sāp kakls, kā arī met ugunī, lai apturētu uguni. Svētīto sāli un ūdeni pakar zem jumta, lai aizsargātos no pērkona.
6 februāris - Dārtas diena latviešiem, amerikāņiem - sv. Doroteja. Ir ticējums, ka Dārtas dienā visvairāk snieg, vai jau esot visvairāk sasnidzis sniegs.
14 februāris - Valentīna diena, Mīlestības diena, kura pie mums ieviesusies nesen - ar sirsniņu, ziedu un daudzveidīgu dāvanu dāvināšanu kā mīlestības apliecinājumu.
24 februāris (garajā gadā tā ir 25. februārī) - Matīsa diena. Citi nosaukumi: Kukaiņu, Kustoņu diena. Tā ir līdzīga Ģetrūdes, Binda u.c. dienām. Kristietībā katoļi šo dienu svin par godu apustulim Matīsam. No latvju tautas tradīcijām izriet, ka Matīsa dienai nav nekā kopēja ar kristīgajiem svētkiem.
Ticējumi Matīsa dienai:
-
Matīsa dienā nedrīkst žagarus, malku vest mājās - čūskas nāks tuvu mājai.
-
Ja vakarā uguni ienes istabā - vasarā mušas ir niknas.
-
Matīsa dienā nedrīkst šūt, lai čūskas nedzeltu lopus.
-
Ja Matīsa dienā ēd gaļu, tad tanī vasarā nevienu čūsku neredzēs.
-
Ja Matīsa dienā ir ledus - tas lūzt, ja nav - tas rodas.
Metenis. Citi nosaukumi: Vastlāvis, Metenīca, Aizgavēnis, Pīrāgu diena, Skulduru vakars, Miesmetis.
Metenis ir svētki, kas ievada Lielo gavēni, svinami pēc Mēness kalendāra. Vastlāvis - jāatrod pavasara pirmā pilnmēness svētdiena un tad no tās atpakaļ jāmeklē septītā otrdiena. Metenim ir tas pats aprēķins, tikai jāmeklē septītā trešdiena.
Meteņu dienā visi darbi ir padarāmi līdz pusdienlaikam, bet pēcpusdienā sākas Meteņu svinēšana ar mielošanos, dziedāšanu, ciemošanos, budēļos iešanu. Metenis bija pēdējā diena, kad gāja budēļos.
Daudzveidīga ir Meteņa ēdienkarte, jo , kad sāksies gavēnis, ēšanas prieki vairs nebūs atļauti. Īpašie Meteņu ēdieni: pīrāgi, griķu karaša, cūkas galva, cūkas aste, cūkas šņukurs, grūdenis jeb zīdenis.
Meteņa dienas ticējumi:
-
Ja Metenī vāra zirņus, tad atskrien sprogaini jēri.
-
Metenī jāēd cūkas auss, tad labi padosies sivēni.
-
Meteņa vakarā jāveļ sniegu kamolos, lai kāpostiem lielas galviņas.
-
Meteņa dienā jāgriež mati un jānes baltam zirgam zem siles, tad augs gari mati kā zirga aste.
-
Bērniem jāēd cūkas šņukurs, tad tie lai mācēšot rakstīt.
-
Metenī jāvāra cūkas aste, tad labībai būs garas vārpas.
Laika prognozējumi:
-
Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
-
Ja Metenī uz jumtiem ir sniegs - vasarā būs daudz ogu un sēņu.
-
Ja Metenī sauss laiks - būs ražīgs gads.
-
Ja Metenī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads
Nākošajā dienā aiz Meteņiem seko Pelnu diena. Sākotnēji tie bijuši baznīcas svētki par godu aizgājēju pīšļiem. Bībelē Pelnu diena tiek saistīta arī ar Palestīnas pilsētām Sodomu un Gomoru, ko Dievs sodījis par sliktu uzvedību un sadedzinājis tās pelnos. Katoļi šo dienu Eiropā sāka ievērot ap 8 gadsimtu. Šajā dienā nesuši uz baznīcu pelnus, ko iesvētīja un kā grēku nožēlas zīmi bēra baznīcēniem uz galvām. Pelnu dienā mēdza arī pašūt krāsainas kulītes, piepildīt tās ar pelniem un karināt klāt cits citam. Taču, kā var spriest, šīs Pelnu dienas saturs jau sen ir aizmirsts un pelni saprasti vairs tikai tiešajā nozīmē. Pelnu dienā pelnus izgrāba no pavarda un izkaisīja vai nu tīrumā, vai dārzā, lai nebūtu kukaiņu. Pelnus bēra arī lopiem spalvā, lai nekostu dunduri.
Reizē ar Pelnu dienu sākās Lielais gavēnis. Marija Augusta Trapa "Mūzikas skaņās" apraksta kā Lielo gavēni aizvada citās valstīs:
"Lauku ļaudis ievēro lielo gavēni tā, kā to ir mācījušas daudzas paaudzes kopš kristiānisma pirmsākumiem: ar brīvprātīgu grēku nožēlošanu un sevis aizliegšanu mums jāpiedalās Kristus ciešanās, lai kopā ar viņu varētu svinēt Augšāmcelšanās dienu.
Mūsu vecajai, grēcīgajai būtībai ir jāmirst, un mums jāpiedzimst no jauna. Lai tas notiktu, viens no senākajiem priekšnoteikumiem ir gavēšana. Polijā, Itālijā, dažos Austrijas līdzenumos un it īpaši Balkānu zemēs gavēnis tiek ievērots ārkārtīgi stingri.
Dienā ir tikai viena ēdienreize, un dzīvnieku produkti - gaļa, zivis, olas, sviests, piens un siers - šajā laikā ir noliegti."
Lielā Lūdzamā diena ir nākamā trešdiena pēc Pelnu dienas. Lūdzamā diena - īpaši svinama diena, ko baznīca noteikusi pastiprinātai dievlūgšanai, svētcerei, grēku nožēlošanai un atgriešanai, reizēm arī pateicībai.
| 
