Jūlijs - siena jeb liepu mēnesis.
2 jūlijs - Laidene, citi nosaukumi: Vasaras Māras diena.
Laidenē un tās sekojošā naktī ir manāmas arī nesen pavadīto Jāņu atskaņas. Šajā naktī senlatvieši ir dedzinājuši ugunskurus, lēkuši tiem pāri, dejojuši un dziedājuši. Šajā dienā jaunieši mēdza gan "ierunāt, gan solīties, gan saderēt":
Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteros izmainīt,
Jāņos gāju rādīties,
Laidenī solīties.
Nāc, bagāta Laidenīte,
Atlaid man brūtgāniņu!
Ja laid jaunu, tad laid skaistu,
Ja laid vecu, tad bagātu.
Neaizrunātās meitas zīlēja, metot liepā vainadziņus. Ja, trīs reizes sviežot, vainadziņš aizķērās koka zaros, tad gada laikā meitu vedīs tautiņās, ja neaizķērās - tad meita gadu paliks neprecēta.
Laidenē nav nekādu ticējumu par ražas vākšanu vai lauku apstrādāšanu.
10 jūlijs - Septiņu brāļu diena.
Lietus šai dienā sola lietainu laiku vēl septiņas nedēļas. Ja spīdēs Saule, saulains laiks saglabāsies septiņu nedēļu garumā. Ģimenes, kurās ir septiņi brāļi, šai dienā pulcējas kopā – katru gadu mājastēvs un viesu uzņēmējs ir viens no dzimtas septiņiem brāļiem.
20 jūlijs - Elijāsa diena.
"Elijāss ar savu draugu Jezajāsu tagad guļot Āzijas kalnos. Pasaule kļūstot arvien ļaunāka un uz pasaules galu pats velns vadāšot apkārt pīrāgus un došot ļaudīm. Tad Dieva pacietībai būšot gals un viņš šūtīšot Elijāsu ar Jezajāsu, lai tie ar zibeņiem sasperot ļauno garu. Tad no deviņām pusēm metīšot zibeņus un nu sākšoties pastarā tiesa. Arī tagad jau Elijāss dažreiz braukājot pa debesīm ar diviem baltiem zirgiem, un viņa ratu rīboņa ir pērkons"
22 jūlijs - Madalēnas diena.
Par Madalēnas dienu ir zināms ticējums, ka šajā dienā nedrīkst vest sienu šķūnī vai taisīt siena kaudzes, tad zibens ēku vai kaudzi nodedzināšot.
25 jūlijs - Jēkaba diena. Cits nosaukums: Saimnieka diena.
Arī citas Eiropas tautas Jēkabu uzskatīja par labības un ražas patronu, kas staigā pa laukiem un druvām, pildīdams tās ar bagātīgu ražu un nesdams milzu labības kaudzes. Jēkabi iezīmē viena darba posma nobeigumu un otra sākumu. Līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja un sākta rudzu un miežu pļaušana. Jēkabdienu uzskata par pirmo rudzu pļaujas dienu. Šajā dienā katrā mājā uz galda ir jābūt rudzu maizei ar biezputru.
Jēkabdienā zīlēja laiku un ražu:
- Ja Jēkaba diena ir skaista, tad būs bagāta raža.
- Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad ziema būs bagāta ar sniegu.
26 jūlijs - Annas diena. Cits nosaukums: Saimnieces diena.
Anna ir bijusi kristīgo svētā, pēc svēto rakstu leģendām - Dievmātes Marijas māte.
Pēc latviešu ticējuma - Annas ir Saimnieču diena, kurā uz mājām pārveda jauno saimnieci. Minētā diena bija iecienīta kāzu svinēšanai. Šajā dienā raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu.
| 
