Jūnija senais latviskais nosaukums ir ziedu mēnesis, bet jaunāki nosaukumi - papuves, arī vasaras mēnesis.

 4 jūnijs - Maizes diena. Tā ir ļoti svēta diena, jo pati maizīte senčiem arī bija svēta. Šajā dienā nedrīkstēja neko sēt.  Lai izdotos laba maizīte, ir jāzina daudz un dažādi cepšanas noslēpumi. Senči ievēroja, ka maizīte labāk padodas, ja to cepj sestdienā. Trešdienā un piektdienā labāk ir maizīti necept.

 15 jūnijs - Vītus diena. Citi nosaukumi: Vitus diena.

 Četras dienas pirms Vītus dienas ir jābeidz visus sējas darbus. Cik dienu pēc Vītus dienas sēj, tik nedēļu vēlāk šī labība ienāksies. Līdz Vītus dienai zāli plūca tikai ar rokām, bet pēc Vītus dienas zāli varēja pļaut ar izkapti. Ja Vītus dienā līst lietus, tad tas sola labu ražu.

 23 jūnijs - Līgo diena. Citi nosaukumi: Līgo vakars, Zāļu diena. Zāļu dienā lasītām ārstniecības zālītēm ir piedēvētas brīnumainas spējas

 24 jūnijs - Jāņu diena.

 Ar Līgo dienu un Jāņiem saistās ļoti daudz ticējumu. Tie ir sensenie vasaras saulgrieži, kas ir pazīstami visām Eiropas valstīm. Ap Jāņiem ir garākās dienas gadā, tāpēc tie ir arī Saules svētki, jo saule pie debesīm ir redzama visilgāk. Jāņi iezīmē sējas laika nobeigumu. Ja līdz Vītus dienai bija jābeidz sēt labība, tad līdz Jāņiem ir jāsasēj visa dārza kultūra. Vislabākā rāceņu sēšanas diena ir pēdējā dienā pirms Jāņiem, bet kāļi ir jāsēj pašā Jāņu vakarā. Ap Jāņiem sākas arī siena pļauja. Dzeguze beidz kūkot un vālodze beidz pogot savas dziesmas ap Jāņiem. Ir ticējums: cik dienu pēc Jāņiem dzeguze kūko, tik nedēļu pēc Mārtiņiem lopus varēs dzīt ganos. Ap Jāņiem pārsvarā ir lietains laiks. Tāpēc ir paruna "Līst kā ap Jāņiem".  Bet, ja kādu gadu Jāņos neielīst, tad gaidāms jauks rudens. Liela uzmanība tika veltīta Jāņu rasai. Tā tiek dēvēta par "zelta rasu". Meitas Jāņu rīta rasā mazgāja seju, lai būtu daiļa no vaiga. Vai arī izģērbās kaila un viscaur nomazgājās ar rīta rasu, lai būtu skaists augumiņš.

 Kur rasa uz zāles vizēja Jāņos vēl ap pusdienlaiku, tur varēja rakt aku. Līdz Jāņiem nepeldējās, jo ūdens vēl nebija "noziedējis". Toties Jāņu vakarā gāja peldēties un peldināja arī zirgus, lai tie būtu brangi.

 Jāņus uzskatīja par auglības svētkiem visplašākā nozīmē - kā druvu un dārzu, kā lopu un bišu, tā arī sievu un vīru auglību. Lai veicinātu auglību, līgo dienā appušķoja ne vien māju un vārtus, bet arī ganāmpulku, bišu mājokļus un pina vainagus cilvēku galvām. Tam pašam mērķim kalpoja ugunskuri.

 Jāņu naktīs meitas ne vien zīlēja preciniekus, bet nereti arī sapazinās, sadraudzējās un saderinājās ar saviem arājiņiem. Jāņu naktī tika dziedātas nerātnas dziesmas: Jāņu nakti nepazina, kura sieva, kura meita...  Šī nerātnā dziesma liek domāt par seniem auglības ritiem, kuru dēļ uz vienu nakti varētu tikt piemirsta pat ģimenes morāle. Bet, no otras puses ir jāatceras par aizliegumu gulēt Jāņu naktī. Tātad ... ģimenes morāle tiek pasargāta un necieš.

 Par Jāņu galvenajiem ēdieniem tika uzskatīti Jāņu siers un alus. Tie abi ir auglības simboli: siers - laidaram, alus - tīrumiem.

 27 jūnijs - Septiņu gulētāju diena. Ja šai dienā ielīst, līs septiņas dienas no vietas. Ja spīd saule, tad spīdēs septiņas nedēļas. Kurš Septiņos gulētājos no rīta ilgi guļ, tas visu gadu kausies ar miegu. Ja gadās saslimt tieši Septiņu gulētāju dienā, tad jāsit pa slimo vietu un jāsaka: Slimība, paliec guļot kā Septiņi gulētāji!

 29 jūnijs - Pētera diena.

 Pētera dienā nedrīkst šķīt sīpolus, tad tie vīst. Nav labi, ja Saule spīd visu dienu, tad tai gadā būs daudz ugunsgrēku. Ja dzeguze kūko līdz Pētera dienai, tad būs labs rudens.