- dziedniece Maija Kalniņa
Dziednieces Maijas Kalniņas mājaslapa

Sākums | Reģistrācija | Iziet | Ieeja

Sveicam vārda dienā:

Sestdiena,10.12.2016,22:20
Sveicināti Viesis|RSS
Vietnes izvēlne
Rakstu kategorijas
Iezīmdienas senču kalendārā [8]
Paražas, ticējumi [5]
Senču ieteikumi, pamācības [4]
Šis un tas [1]
Sākums » Raksti » Senču gudrības » Iezīmdienas senču kalendārā

Iezīmdienu kalendārs aprīlim
 Aprīļa latviskais nosaukums ir sulu mēnesis.
 1 aprīlis - Māņu diena. 
 Vēl joprojām šīs dienas tradīcijas ir samērā dzīvas. Ļaudis cits citam cenšas "iedot aprīli".  Senatnē, diezgan daudzās vietās bija pat tradīcija šajā dienā apmainīties ar dažādiem jocīgiem apsveikumiem, pat tika izdotas speciālas apsveikuma kartiņas. Senatnē bijis izplatīts ticējums: kurš šai dienā nevienu nepiemānīšot, tas pats visu gadu piedzīvošot neveiksmes. Bet kurš 1. aprīlī ļaušoties pievilties, to citi vilšot visu cauru gadu. Tomēr, notika tikai jokdarīga mānīšanās. Nopietnās lietās meli nebija pieļaujami. Bija arī ticējums, ka lietaina Māņu diena norāda uz bagātīgu ogu gadu.
 4 aprīlis - Izidora diena.
 Svētais Izidors ir arāju patrons, tāpēc šajā dienā nearuši zemi.
 Šogad 9. aprīlī ir Zaļā ceturtdiena. Citi nosaukumi: Ceturga, Lielā ceturtdiena, Tīrā ceturtdiena.
 Zaļajā ceturtdienā nedrīkstēja ne cirst, ne lauzt kokus, jo tad tiem tekot asinis. Toties Zaļajā ceturtdienā noķerta čūska palīdzot izdziedināt no dažādām slimībām. Jaunas meitas Zaļajā ceturtdienā zīlēja preciniekus. Viņas pakāpās kādā pakalnā vai citā augstākā vietā un gavilēja, no kuras puses nāca atbalss, no tās braukšot precinieki. Lai meita būtu skaista un sārta kā oga, viņas Zaļās ceturtdienas rītā bija jāēd dzērvenes. Bet ja meita no rīta bauda medu, uz viņu puiši kā bites uz medu kritīšot.
 Nākošajā dienā aiz Lielās ceturtdienas seko Lielā Piektdiena. Citi nosaukumi: Piekta, Lielā Piekta, dižā Piektdiena, Lielpiektdiena.
 Senatnē uzskatīja, ka šajā dienā esot pārlieku aktīvi burvji un raganas, tāpēc Lielajā Piektdienā negāja ciemos, lai pa to pašu laiku pašu mājās neieklīstu nevēlami viesi. Piektdienas rītā pirms saules lēkta saimniekam ir jāapstaigā savi lauki, drava, lai tīrumos būtu laba raža un bitēm labs medus gads. Savukārt saimniecēm agri no rīta jāiet pie govīm, jādzirda tās ar pupu novārījumu, tad govīm būšot daudz piena. Piektdienas vakarā slaucīja istabu, ja šajā vakarā Laimiņa nākot ciemos un dancojot.
 Lieldienas saistās ar dabas atmodu. Lieldienas ir pavasara saulgrieži, tās var uzskatīt arī par Saules svētkiem, jo to rītos Saule dancojot. Arī cilvēkiem šajā dienā esot jādejo, jārotaļājas, jāšūpojas. Tāpat kā Jāņi jūnijā, arī Lieldienas ir auglības svētki. Šajos svētkos auglību simbolizē ola. Tāpēc ir virkne paražu, kas saistītas ar olu, to krāsošanu, mainīšanu un kaulēšanos. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām Lieldienu paražām.
 Kristiešiem šie svētki saistās ar Kristus augšāmcelšanos. Šajā dienā beidzas lielais gavēnis un viņi iet uz baznīcu, izsūdz grēkus un pieņem svēto vakarēdienu. Par Lieldienām aprakstīts Ā. Ersa romānā "Muižnieki" :
 Sestdien jau jācep un jāvāra, jākrāso olas. Ar staipekņiem jāpušķo griesti, grīdas jākaisa ar skujām.
 Vakarā jānes uz baznīcu svētīt katram mājas iedzīvotājam viena ola, tad kukulis maizes, cibiņā sviests, pīrāgi un gaļa. Baznīcā jāsaņem arī svētais ūdens, kas pasargā no dažādām kaitēm.
 Svētību, pārvedot mājās, noliek zem galda un apklāj ar baltu drānu, bet galds klāts ar melnu drēbi par zīmi, ka Kristus vēl nav augšāmcēlies.
 Pārnākot mājās, notiek atsagavēšanās. Svētīto maizi un olas tagad liek uz galda, atnes no klēts aizgavēņa gaļas sietu.
 Tad visi nometas ceļos ap galdu un trīs reizes noskaita Tēvareizi.
 Tikai pēc tam ēd olu, tad sviestu, gaļu un maizi, dzer alu.
 Ēšanas ceremoniāls tagad ir slieksnis uz parasto dzīvi.
 Lieldienu gaišais brīdis ved pie dzīvības, pie atmodas.
 Simtajā dienā - 10. aprīlī pēc Jaungada jāsēj zirņi, tad tie labi izdodas.
 14 aprīlis ir Tipša diena. Cits nosaukums: Tiburtina diena. Tā ir pirmā diena, kad sākas pavasara aršanas darbi.
 23 aprīlis - Jurģu diena. Citi nosaukumi: Juris, Jorens, Ģurģis, Ūsiņa jeb Zirgu diena.
 Ūsiņš tiek uzskatīts par dievību, kas rūpējas par zirgiem.
 Līdz 18 gadsimtam Latvijā saimniecības gads juridiski sākās un beidzās Miķelī, bet sākot ar 1819 gadu, tas noteikts ar Jurģu dienu. Acīmredzot tāpēc, ka tieši ar šo laiku sākas gandrīz viss zemkopības darba gads. Tā bija pirmā lauku darbu (izņemot pavasara aršana), pirmā pieguļas, pirmā ganu, pirmā sējas diena. Tā kā agrāk izšķīra divus gadalaikus, tad Jurģu diena vienlaikus iezīmēja ziemas beigas un vasaras sākumu.
 Ar Jurģiem saistās vēl kāda tradīcija. Šai dienā kalpi, kalpones, pusgraudnieki, rentnieki, gani pārceļas no iepriekšējā saimnieka pie nākamā. To darīja kalpi, kas darbu meklēdami vai labākas dienas cerēdami, līga pie citiem saimniekiem.
 Ar Jurģu dienu ir saistīta rumulēšanās - aplaistīšanās ar ūdeni par godu kāda darba sākumam. Parasti rumulēšanos veica Jurģu dienā, kad pirmo reizi tika izdzītas govis ganos.
 Jurģu dienā tika ēsts gailis, lai tas svētītu mājas kustoņus.
 25 aprīlis - Markus diena. Citi nosaukumi: Govju svētdiena.
 Markus dienā baznīcā svētījuši sāli un maizi, ko devuši govīm kā zāles un pirmajā ganu dienā.
 30 aprīlis šajā mēnesī bija otrā Māņu diena, kurai bija raksturīgas 1 aprīļa paražas.
Kategorija: Iezīmdienas senču kalendārā | Pievienoja: Maija (02.04.2009)
Skatījumu skaits: 1044
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma
Lietotājs:
Parole:
Ielūkojies
Statistika

Onlainā kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0

Copyright MyCorp © 2016 | Vietnes darbību nodrošina uCoz sistēma