Marta senie latvieslie nosaukumi: sērsnu mēnesis; jaunāks nosaukums ir - pavasara mēnesis.

 

 17 marts - Kustoņu, Getrūdes diena. Citi nosaukumi: kukaiņu, Ģetrūdes, Kāpostu, Ģerdača, Čūsku diena.

 Ģetrūdes dienai ir sakars ar dažādiem kukaiņiem, tārpiem, zvirbuļiem, pelēm, lāčiem, vilkiem u.c. Ģetrūdes dienā no ziemas miega sāk mosties dzīvā radība. Šai dienā sāk parādīties bites ārpus stropa, skudras izlien no sava skudru pūžņa, pat lācis paver acis un apgriežas uz otriem sāniem. Šajā dienā ir jāslauka griesti, jāpurina drēbes un jāveic citi uzkopšanas darbi, lai vasarā nebūtu kukaiņu. Ģetrūdes diena ir bišu pamošanās diena. Tāpēc šajā dienā svešus nelaida ne tuvumā bišu stropiem, lai viņi neaiznestu bišu svētību. Bet bites, kas tika ievestas vai pārvestas uz citu vietu Ģetrūdes dienā, pēc senču ticējuma, bija čaklas ziedos gājējas un medus vācējas. Ģetrūdes dienā neko nedrīkst no meža nest mājās.

 Tai nedēļas dienā, kurā iekrīt Ģetrūde, nedrīkst neko sēt, citādi sēto un stādīto apēdīšot kukaiņi.

 

 19 marts - Jāzepa diena. Jāzeps ir ebreju vīriešu vārds un nozīmē "vairotājs". Jāzeps - Jēzus tēvs - jau kopš 7 gadsimta iecelts baznīcas svēto kārtā. Amerikāņu tautas 19. martā atzīmē svētā Jāzepa ( Jozefa ) dienu. Par 19 martu ir ticējums : Ja Jāzapa dienā spīd saule, tad būs auglīgs gads.

 

21 marts - Benedikta diena. Citi nosaukumi: Bindes, Bindus, Bimbeļa, Binduļa, Matiņu diena, kā arī tā ir viena no Kustoņu dienām.

Dzīvnieki, kas neesot pamodušies Ģetrūdes dienā, mostas Benedikta dienā. Tas īpaši attiecināms uz tārpiem, skudrām u.c. kukaiņiem. Benedikta dienā neko nedrīkst mājā ienest, it sevišķi žagarus, jo tajos varēja būt kāda čūska. Šajā dienā ir jāuzceļas pirms saules lēkta, lai lācis neatdotu savu miegu.

 

 24 marts - Kazimira diena. Par Kazimira dienu ir zināms tikai viens ticējums - šajā dienā atlido cīruļi.

 

 25 marts - Pavasara Māras diena. Citi nosaukumi: Māras, Māres, Māršu, Māriņas, Marijas pasludināšanas diena, Kustoņu diena, Kāpostniece, Gavēņu Māra, Atmodas diena.

 Beidzot, šajā dienā, no miega uzceļas meža valdnieks - lācis. Pavasara Māra bija viena no dienām, kad koki sajūt sāpes. Tāpēc cirvi šajā dienā necilāja. Īpaši svētki šī diena bija ābelēm. Ja citus kokus tikai saudzēja, tad ābeles izrotāja ar prievītēm.

 Māras diena lielā mērā ir saistīta ar kāpostiem. Cik lielus kamolus satīs šajā dienā, tik lielas augs kāpostu galviņas.

 Jaunas meitas, gribēdamas būs skaistas, šīs dienās rītā,  jau pirms gaismas, steidzās mazgāties tādā ūdenī, kas tek pret sauli.