Janvāris - Jaungada, ziemas mēnesis.
JAUNGADS jeb JAUNAIS GADS.
Dažviet to sauc arī par Buduļu jeb Budēļu dienu - tā ir gada pirmā diena.
Mūsu senčiem pagānisma laikos tas sācies citā laikā - sākotnēji apmēram rudens, vēlāk - pavasara saulgriežos. Tas, ka ar 1 janvāri saistās daudz ticējumu un tradīciju, tas izskaidrojams divējādi:
-
Pirmkārt - uz 1 janvāri tika pārcelta laba tiesa agrāko gada sākumu t.i. rudens vai pavasara saulgriežu tradīciju;
-
Otrkārt - Jaungads, sekodams tūdaļ pēc sensenajiem, tradīciju bagātajiem Ziemassvētkiem, daļēji turpināja arī to tradīcijas, piemēram, budēļos ( čigānos, ķekatās) iešanu.
Katriem svētkiem ir sava, īpatna ēdienkarte. Viena no visbagātākajām ir Jaungadā. Jaungadā ir jāēd zirņi un pupas - lai visu gadu netrūktu naudas. Ja netiek apēstas visas pupas un zirņi, tad nākamajā gadā būs daudz jāraud. Tāpat ir jāēd zivis, jo zivju zvīņas nozīmē naudu. Te var izvēlēties kā ēst zivi: ēst zivi ar visām zvīņām vai zvīņas ielikt naudasmakā. Vecgada vakarā ēd skābus kāpostus, lai ar veco gadu reizē aiziet arī viss vecā gada skābums. Turpretim, Jaunā gadā nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamā gadā būs skāba. Ir svarīgi, lai Jaungada ( Vecgada) galds būtu raibs un pilns ar ēdieniem. Kādi ēdieni ir mielasta galdā, tādu netrūks cauru gadu. Šur tur ir pazīstama paraža: lai Jaunais gads būtu bagātības pilns, Vecgada vakariņas vajag baudīt deviņas vai pat divpadsmit reizes. Dodoties naktī pie miera, ēdieni atstājami uz galda, lai no tiem pamielotos mirušo dvēseles.
Speciāls Vecgada ēdiens ir tā saucamā mēmā putra - putra ar labi daudz sāls, ko vāra deviņi cilvēki , kas katrs strādā ar trim pirkstiem: skalda malku, plēš skalus, kurina uguni, ielej katlā ūdeni, ieber miltus, pieber sāli utt. To visu dara klusēdami un vienu domu domādami. Šādai putrai ir nozīme Jaungada zīlniecībā. Ja meita (puisis) pirms gulētiešanas saēdas mēmo putru, tad jāuzmana, kurš puisis (meita) sapnī dos dzert. Tas (tā) tad arī būs līgavainis (līgava).
Vecgada vakars un Jaungads ir īstā reize, lai izdibinātu kāds būs nākamais gads. Vēl šobaltdien ir zināma laimes liešana no alvas vai svina. Mūsu laikos laimes liešanai tiek izmantots arī kausēts parafīns. Tāpat, ne visai senas ir izdarības ar gredzenu: cik reizes gredzens ieskandinās glāzi, pēc tik gadiem gaidāmas laulības. Vecāki zīlēšanas paņēmieni ir: stāvot ar muguru, pār plecu mest zābaku pret durvīm. Ja zābaka purngals vērsts uz durvju pusi, tad nākamā gada laikā gaidāma laulība. Pretēji - ja purngals vērsts uz citu pusi, tad gada laikā laulības nav gaidāmas. Ja ir gaidāmas laulības, tad jāiziet pagalmā un jāklausās, no kuras puses atskanēs suņu rejas - no tās puses gaidāms precinieks.
Kāda ir Jaungada diena, tāds būs viss gads. Kādus darbus grib darīt cauru gadu (piem., skaitīt naudu), tādi jādara Jaungada dienā. Un pretēji: Jaungada dienā neiesaka gulēt, raudāt, bārties, kauties, izdot naudu, rīkot bēres utt., lai tas nebūtu jādara arī visu gadu.
Laika prognozējumi:
-
kāds laiks Jaungadā, tāds Pēterdienā;
-
cik lauska spērienu Vecgada (Jaungada) naktī, tik pērkona spērienu vasarā;
-
Jaungada sniegs nozīmē bišu ienesumu: jo vairāk snieg, jo vairāk bites ienesīs medu;
-
zvaigžņota debess Vecgada (Jaungada) naktī sola bagātu ražu, daudz ogu, daudz jēru, teļu, sivēnu utt.
Jaungada tradīcijas (budēļos iešana, zīlēšana) turpinās arī 6. janvārī - ZVAIGŽŅU jeb ZVAIGZNES DIENĀ. Šīs dienas citi nosaukumi: Epifānija, Kristaine, Krustdiena, Pagānu svētdiena, Treju ķēniņu diena, Treju kungu, Trejkungu diena. Trejkungu diena ir saistīta ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ir ieradušies sveikt jauno Jūdu ķēniņu. Austrumu gudrie Jēzum dāvināja trīs dāvanas: zeltu, kas norāda uz ķēnišķu varu; mirres - īpašas zāles austrumos, ar kurām iesvētīja mirušos; vīraku, kas norāda uz priesterību.
Zvaigznes dienā, sv. Mises laikā tiek svētīts krīts. Ar šo krītu uz ēku durvīm tiek rakstīts + K + M + B , kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus: Kasparu, Melhioru un Baltazaru. Šādi uzraksti uz durvīm sargā no ļaunuma ieiešanas mājā. Rakstot šos burtus rakstītājs lūdz Dievu svētīt šo dzīvokli, māju, tās iemītniekus un lūdz svētību visiem, kas ienāks pa šīm durvīm.
Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums.
Uz Zvaigžņu dienu attiecas dažādi aizliegumi:
-
nedrīkst šai dienā sukāt matus, lai utis galvā nemetas;
-
nedrīkst lauzt skalus, lai jēri kājas nelauž;
-
saimniece nedrīkst dusmoties. Ja dusmosies, tad nepadosies sivēni;
-
nedrīkst neko šūt - ja šūs, vasarā saspers zibens.
Laika prognozējumi:
-
auksta Zvaigžņu diena - auksts Miķelis;
-
ja Zvaigznes dienā saule atspīd tik daudz, ka var zirgu iejūgt - vasarā būs labs siena laiks ( pēc citiem ticējumiem - tajā gadā kara nebūs).
Ne vien mūsu senčiem, bet arī citām Eiropas tautām pazīstami ticējumi un paražas, kas saistītas ar 17 janvāri - TEŅA dienu. Citi nosaukumi: Tanesa, Tenēsa, Tanīsa, Teņa, Tuņa, Tunnisa, Cūku, Cūkaušu, Kuņģa diena, Sieviešu svētdiena.
Katoļu baznīca šo dienu veltījusi svētā Antonija piemiņai, kas katoļiem bijis cūku un citu mājlopu sargs. Bet zemnieku tautas, kas Antoniju godinājušas tikai kā cūku patronu, svētku reliģiskais saturs ir pilnīgi svešs. Zemniekiem tā ir un paliek Cūku diena. Agrāk latvieši par ziemas vidu uzskatīja laiku no Ziemas Saulgriežiem līdz Teņa dienai. Tātad, Teņa diena ir ziemas vidus noslēgums, kad saimnieki sāka līgt kalpus nākamajam gadam. Šai dienā nestrādāja, bet veica tikai pašus neatliekamākos darbus.
Teņa dienā ir labāk kā citas dienas jābaro cūkas. Starp tautas dainām ir sastopami arī buramvārdi:
Zirgu Ūsiņš, govu Māršaviņa,
Kazu barbiņa, Cūku Tenīss,
Aitu Annīte, teļu Urbans,
Sargat manus kustonīšus
No sērgām, no vilkiem!
*******
Paldies saku Tunnītim,
Man cūciņas diesin gan:
Piecas cūkas, seši vepri,
Simts baltu sivēntiņu.
*******
Ak tu, cūku Tenīsiņ,
Tavu skaistu sivēniņu:
Pati cūka zābakos,
Sivēniņi kurpītēs.
Teņa dienas ēdienkartē obligāta ir cūkas gaļa - auss, pusgalva vai kājiņas. Ja Teņa dienā ēd maizi, tad cūkas rudzus rokot.
Laika prognozējumi:
-
ja Teņa dienā saule spīd tikai pusdienā, vasarā būs labs siena laiks;
-
ja Teņa diena sausa - būs sausa vasara;
-
ja Teņa dienā migla - pavasarī plūdi;
-
ja Teņa dienā uzspīd saule - labi briedīs rudzi.
-
ja Teņa dienā putina - būs laba miežu raža.
20 janvāris (citviet 19 janvāris) ir BAŠĶU DIENA. Citi nosaukumi: Bastjānis, Sebastiāns ( katoļu svētais pret mēri), Vabiāns, Vadzis, Govju diena.
Bašķis nozīmē - māņticīgs cilvēks, pļāpa, burvis, nieki, druskas, ēdiena atliekas.
Šī diena visnotāl veltīta lopu saimei. Kā govis, tā citi lopi šai dienā jābaro un jākopj sevišķi labi, zirgiem jādot atpūta.
Bašķu diena daudzviet ievērota arī tālab, ka šai dienā kokos kāpjot sula.
|
