Kas ir meditācija?
Tas ir ne-prāta stāvoklis. Meditācija ir tīrās apziņas stāvoklis bez satura. Parasti mūsu apziņa ir pārāk pieblīvēta ar niekiem kā spogulis, kas klāts putekļiem. Prāts ir nepārtraukta drūzma; kustas domas, kustas vēlmes, kustas atmiņas, kustas ambīcijas - tā ir pastāvīga drūzma! Pienāk un aiziet diena. Pat miegā prāts darbojas. Tāpat kā dienā ir domas, uztraukumi un skumjas. Prāts gatavojas nākamajai dienai - notiek apslēpta gatavošanās. Tāds stāvoklis nav meditācija. Meditācija ir tieši pretējais. Kad nav drūzmas, un domas apstājušās, neviena doma nekust, neviena vēlme netiek pieturēta, jūs esat pavisam kluss - tāda klusēšana ir meditācija. Šajā klusēšanā atklājas Patiesība, nekad citreiz. Meditācija ir ne-prāta stāvoklis. Jūs neatradīsiet meditāciju ar prāta palīdzību, jo prāts vienmēr atradīs pats sevi. Jūs meditāciju atradīsiet, ja atstāsiet prātu maliņā, paliekot auksts un neidentificējoties ar prātu; vērojiet, kā tas paiet garām un nedomājiet, ka ES ir prāts. Meditācija ir apzināšanās, ka ES nav prāts. Kad apzināšanās iet dziļāk un dziļāk, pamazām rodas mirkļi - klusēšanas, klusuma mirkļi, tīrās telpas mirkļi, caurspīdīguma mirkļi... tādi mirkļi, kad nekas jūsos netiek turēts, viss ir pastāvīgs. Šajos klusuma un pastāvības mirkļos jūs uzzināt, kas jūs esat un uzzināt šīs dzīves esamības, eksistences noslēpumu.
Pienāks diena, lielās svētlaimes diena, kad meditācija kļūs par jūsu dabisko stāvokli. Prāts - tas ir kaut kas nedabīgs, tas nekad neapstāsies un nekļūs par jūsu dabisko stāvokli. Bet meditācija ir mūsu dabiskais stāvoklis, ko esam pazaudējuši. Tā ir zaudētā paradīze, bet to var atjaunot. Paraugieties bērna acīs, ieskatieties - un jūs ieraudzīsiet brīnumainu bezgalīgu klusēšanu, nevainību. Katrs bērniņš atnāk ar meditatīvu stāvokli, bet viņš ir jāievada sabiedrībā - jāmāca domāt, rēķināt, prātot, strīdēties: viņam jāmāca vārdi, valoda, jēdzieni. Un pamazām viņš pazaudē savu nevainību. Viņš tiek sabojāts un sabiedrība viņu piesārņo. Viņš kļūst par efektīvu mehānismu, bet viņš vairs nav cilvēks. Viss, kas vajadzīgs - atgriezt šo telpu. Jūs to jau pazināt agrāk. Kad pirmo reizi iepazīsiet meditāciju, jūs izbrīnīsities, jo radīsies liela pārliecība, ka to esat zinājuši jau agrāk. Un šī sajūta nav mānīga - jūs tiešām to esat pazinuši jau agrāk. Jūs aizmirsāt. Dimants ir pazudis atkritumu kalnos, bet, ja šos kalnus spēsiet notīrīt, tad pazaudēto dimantu atkal atradīsiet - tas ir jūsu. Patiesībā to nevar pazaudēt - var vienīgi aizmirst. Mēs esam dzimuši meditatori, bet vēlāk pētām prāta ceļus. Mūsu patiesā daba tiek apslēpta kaut kur iekšienē kā pazemes straume. Kādā dienā, nedaudz iedziļinoties, jūs atklāsiet, ka tīravots vēl arvien plūst; un dzīves dižākais prieks - atrast to.
Meditācija nav koncentrācija. Ja ir koncentrācija, tad ir tas, kurš koncentrējas un ir objekts, uz ko koncentrējas. Pastāv divpusība. Meditācijā neviena nav iekšienē un neviena nav ārpusē. Tā nav koncentrācija. Nav atšķirības starp "iekšu" un "āru". Viens plūst caur otru. Nav noteiktu robežu, un šī vairs nav divpusības apziņa. Koncentrācija ir divpusīga apziņa un rada pagurumu. Tādēļ koncentrējoties jūs sajūtat izsīkumu. Un jūs nespēsiet koncentrēties 24 stundas diennaktī, jums vajadzēs atpūtu. Koncentrācija nekad nekļūs par jūsu dabu. Meditācija jūs nenomoka un nenogurdina. Tā var kļūt nepārtraukta dienu no dienas, gadu no gada. Tā var kļūt par mūžību. Tā ir atslābināšanās. Koncentrācija ir darbība. Meditācija ir ne-gribas stāvoklis, ne-darbības stāvoklis. Vienkārši jāiegremdējas savā esībā... Koncentrācijā prāts darbojas, izejot no slēdzieniem; jūs kaut ko darāt. Koncentrācija izriet no pagātnes. Meditācijā nav nekādu slēdzienu ārpus viņas pašas. Jūs nedarāt neko īpašu - jūs vienkārši esat. Tajā nav nekādas pagātnes, tā nav saindēta ar pagātni. Meditācija ir tīra no nākotnes. Tas ir tas, ko Laodzi dēvēja par vei-vu-vei, darbību caur ne-darbību. Tas ir tas, par ko runāja Dzen Meistari: "Klusi sēdēt, neko nedarīt, pavasaris atnāk pats un zāle sāk augt pati". Atcerieties - pati; nekas netiek darīts, zāle netiek vilkta laukā no zemes. Šis stāvoklis, kad jūs ļaujat dzīvei ritēt savu gaitu, kad jūs nevēlaties to virzīt, kad jūs nekādā veidā nevēlaties to kontrolēt, kad jūs nemanipulējat, kad neuzspiežat tai nekādu disciplīnu - šis tīrās nedisciplinētās spontanitātes stāvoklis ir meditācija. Meditācija ir tagadnē - tīrā tagadnē. Meditācija ir dabiskums. Jūs nevarat meditēt, jūs varat vien atrasties meditācijā. Jūs nevarat būt koncentrācijā, jūs varat koncentrēties. Koncentrācija ir cilvēciska, meditācija - dievišķa.
Meditācijas izvēle
Vispirms atrodiet sev piemēroto. Meditācijai nav jābūt piepūlei. Ja tā ir uzspiesta, tad tā ir nolemta jau no paša sākuma. Vardarbīgais nekad nepadarīs jūs dabīgus. Nav jārada konflikti. Tas ir jāsaprot, jo prātam ir dabiska spēja meditēt, ja vien viņam tiek piedāvāti piemēroti objekti. Ja jūs esat orientēti uz ķermeni, tad ejiet pie Dieva caur ķermeni, jo arī ķermenis pieder Dievam. Ja jūs jūtat, ka esat orientēti uz sirdi, tad jums derēs lūgšana. Ja jūs jūtat, ka esat virzīti uz saprātu, tad - meditācija. Bet manas meditācijas ir citas. Esmu pacenties izstrādāt metodes, ko var pielietot visi trīs tipi.
Tajās tiek izmantots daudz kas no visiem trim - prāta, sirds un ķermeņa. Visi trīs ir savienoti kopā un strādā atšķirīgi ar dažādiem cilvēkiem. Ķermenis - sirds - prāts: visas manas meditācijas iet pa šo ceļu. Sākas no ķermeņa, iet caur sirdi, sasniedz prātu un pēc tam iziet aiz to robežām. Vienmēr atcerieties - tas, no kā jūs gūstat baudu, var iet dziļumā, un tikai tas, no kā jūs gūstat baudu var iet dziļumā. Baudīšana nozīmē to, ka tas jums der. Starp jums un metodi ir harmonija, jūsu ritmi sakrīt. Ja metode jums sagādā baudu, neskopojieties - ejiet tajā iekšā, cik dziļi iespējams. Varat to darīt reizi, vai pat divas reizes dienā, ja ir iespēja. Jo vairāk to darīsiet, jo vairāk baudas gūsiet no tā. Pametiet metodi tikai, kad prieks ir pārgājis - tad metodes iedarbība ir beigusies. Meklējiet citu metodi. Neviena metode neaizvedīs jūs līdz pašam galam. Ceļojuma laikā jūs neskaitāmas reizes pārsēdīsities citā vilcienā. Katra metode jūs novedīs pie cita stāvokļa. Ārpus šī stāvokļa robežām tā ir nederīga, jau atstrādāta. Tādēļ jāatceras divas lietas: kad jūs baudāt kādu metodi, ejiet tajā cik dziļi iespējams, bet nekļūstiet no tās atkarīgs, jo tā kādreiz būs jāatmet. Citādi tā kļūs kā narkotika. Tā jums vairs neko nedod, tā kļuvusi vienkārši par pieradumu. Jūsu kustība vairs nebūs uz priekšu, bet pa apli. Lai kritērijs ir jūsu prieks. Ja ir prieks - turpiniet līdz pēdējam prieka pilienam. Pēc tam jūs būsiet gatavi to atmest un izvēlēsities jaunu metodi, kas atkal jūs iepriecinās. Cilvēks mainās neskaitāmas reizes. Ļoti reti iespējams ar vienu metodi noiet visu ceļu. Nav nepieciešams pildīt dažādas meditācijas, jo tās var atšķirties un būt pretrunā viena ar otru, kā dēļ var rasties sāpes. Izvēlieties divas meditācijas un turieties pie tām. Vislabāk būtu, ja jūs praktizētu vienu meditāciju. Tad tā iekļūst ļoti dziļi. Jūs mēģināt dažādas lietas - šodien vienu, rīt citu. Jūs veidojat savas un tā varat radīt daudz vilšanos. Tantras grāmatā ir 112 meditācijas. Jūs varat kļūt traks. Meditācija nav joka lieta. Dažkārt tā var kļūt bīstama. Jūs spēlējaties ar ļoti smalku prāta mehānismu. Dažreiz pat kāds sīkums var kļūt bīstams. Tādēļ nekad nemēģiniet izdomāt savas meditācijas un nepraktizējiet tādas. Izvēlieties divas un mēģiniet praktizēt dažas nedēļas.
Ja iespējams, izveidojiet īpašu vietu - mazu templīti vai stūrīti mājā, kur katru dienu varat meditēt; šo vietu neizmantojiet citiem nolūkiem, jo katram mērķim ir citas vibrācijas. Izmantojiet to vienīgi meditācijām un tas mainīsies; tas katru dienu gaidīs jūs. Šis kaktiņš palīdzēs jums, vide radīs īpašu vibrāciju, īpašu atmosfēru, kur jūs ar īpašu vieglumu varēsiet iet dziļāk un dziļāk. Tā ir baznīcu un tempļu celtniecības ideja - radīt vietu, kur lūgt un meditēt. Ja meditācijai varat izvēlēties pastāvīgu laiku, tas būtiski palīdzēs, jo ķermenis un prāts ir mehānisms. Ja jūs brokastojat vienmēr vienā laikā, jūsu ķermenis šai laikā pieprasa barību. Dažkārt jūs pat varat ar to spēlēties. Ja jūs pusdienojat vienos dienā, un pulkstenis rāda, ka šobrīd ir noteiktais laiks, jūs sajutīsieties izsalcis, kaut arī pulkstenis rāda nepareizi un šobrīd ir 12 vai 11. Jūs raugāties uz pulksteni, tas rāda plkst.1 pēcpusdienā un jūs jūtat badu.
Arī jūsu prāts ir mehānisms. Meditējiet ikdienu tai pašā vietā un laikā, un jūs radīsiet "meditācijas badu" gan ķermenī gan prātā. Katru dienu tie noteiktā laikā prasīs meditāciju. Tas palīdzēs. Jūsos būs radīta telpa, kas pārvērtīsies par slāpēm, par badu. Iesākumā tas ir labi. Kamēr jūs nokļūsiet punktā, kur meditācija kļūs dabiska, un jūs tad varēsiet meditēt vienalga kur un kad. Līdz tam izmantojiet ķermeņa un prāta mehāniskās iespējas. Klimatu radīs izslēgta gaisma, noteiktu kvēpināmo aromātu smarža, noteikts apģērbs, paklājiņš, poza. Tas viss palīdz, bet neizsauc meditāciju. ja jūsu noteikumiem seko vēl kāds, tad tas var kļūt par traucēkli. Katram jāatrod savs personīgais rituāls. Tas vajadzīgs tikai priekš tā, lai atslābinātos un gaidītu. Kad esat atslābināti un gaidāt, kaut kas notiek; ... Dievs pie jums atnāk kā miegs, Dievs pie jums atnāk kā mīlestība. Jūs to nevarat izsaukt pēc savas gribas, jūs to nevarat piespiest.
Esiet dabiski un atraisīti
Var kļūt apsēsts ar meditāciju, bet apsēstība ir problēma: jūs bijāt apsēsti ar naudu, bet tagad - ar meditāciju. Problēma nav naudā, bet apsēstībā. Jūs bijāt apsēsti ar pasaulīgo, bet tagad - ar Dievu. Jābūt atraisītam un dabiskam un neapsēstam ne ar ko - ne prātu, ne meditāciju.
Pirmais, ko var izdarīt - sākt smieties. Tas uzdos toni visai dienai. Ja jūs pamostaties smejoties, drīzumā jūs saprotat, cik dzīve ir absurda. Nekas nav nopietni, pat jūsu neveiksmes ir smieklu vērtas, pat jūsu sāpes ir smieklīgas, pat jūs esat smieklīgi.
Smieklu meditācija
Katru rītu, pirms celšanās, izstaipieties kā kaķis. Stiepieties ar katru ķermeņa stiegriņu. Pēc trim četrām minūtēm ar neatvērtām acīm sāciet smieties. Turpmākās piecas minūtes smejieties. Iesākumā jūs to darīsiet, bet pēc tam mēģinājumu skaņa izsauks īstus smieklus. Pazaudējiet sevi smieklos. Var būt nepieciešamas vairākas dienas, iekams tas notiks, jo mēs esam pavisam atraduši no šīs parādības. Pēc zināma laika tas kļūs spontāns un izmainīs jūsu dienas saturu. Tiem, kuriem ir grūtības ar totāliem smiekliem, jeb kuriem šķiet, ka viņu smiekli ir neīsti, Ošo piedāvā sekojošo.
Agri no rīta, pirms vēl esat kaut ko apēdis, izdzeriet lielu krūzi ar siltu sālsūdeni. Dzeriet to ātri, citādi jums nekas neizdosies. Pēc tam noliecieties un ieklepojieties, lai ūdens iztek laukā no jums. Tas iztīrīs jūsu galvenos ceļus. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Šajos ceļos ir bloki, kas traucē jums smieties un apstādina smieklus. Jogā šī ir nepieciešama procedūra, kas jāpilda. To sauc par nepieciešamo attīrīšanu, un tā lieliski attīra galvenos ceļus - visi bloki izšķīst. Šī procedūra sniegs baudu un jūs jutīsiet tīrību visas dienas garumā.
Smiekli un asaras, pat jūsu runa šķitīs nākam no visdziļākā centra. Dariet to desmit dienas, un jums būs vislabākie smiekli.
Meditācija "Zelta gaisma"
Tas ir vienkāršs paņēmiens jūsu enerģijas pārvēršanai un virzīšanai uz Augstāko. Vingrinājums jāpilda vismaz divas reizes dienā. Vislabākais laiks ir agri no rīta - tieši pirms celšanās no gultas. Brīdī, kad sajutīsiet, ka esat pamodies, pildiet to 20 minūtes. Šajā brīdī jūsu jušana ir smalkāka, jūs esat svētāki un iedarbība ir dziļāka. Prāts šai brīdī ir neaktīvs, tādēļ metode iespiedīsies dziļāk jūsu būtībā. Agri no rīta, kad visa pasaule mostas, ir milzīgs milzīgs enerģijas paisuma vilnis - izmantojiet šo iespēju. Visas senās reliģijas izmantoja šo brīdi rīta lūgšanām, jo saules lēkts ir visu esības enerģiju lēkts. Šajā brīdī jūs vienkārši pārvietojaties uzlecošās enerģijas viļņa virsotnē. Vakarā tas būs grūtāk, enerģijas krītas, jums būs jāturas pretim straumei.
Vienkārši guliet uz muguras, acis aizvērtas. Ieelpojot iztēlojieties zeltainu gaismu, kas ienāk ķermenī caur galvu, sajūtiet, it kā saule būtu uzlēkusi jums pie pašas galvas. Jūs esat tukši, un zeltainā gaisma piepilda jūsu galvu un iet dziļāk un dziļāk līdz pat kāju pirkstiem. Gaisma jums palīdzēs attīrīt ķermeni un piepildīs to ar radošu garu. Šī ir vīrišķā enerģija. Izelpojot iztēlojieties ko citu: tumsa ienāk kāju pirkstos, varena tumšas straume ienāk jūsu pēdās, ceļas augšup un iziet no galvas. Lai to iedomātos, elpojiet dziļi un vienmērīgi. Šī ir sievišķā enerģija. Tā jūs atmaidzinās, padarīs uzņēmīgākus, nomierinās un dos jums atpūtu. Tā kā jūs tikko esat pamodušies, jūsu elpa ir vienmērīga un ķermenis ir atslābināts un atpūties.
Otrs piemērotais laiks ir pirms gulētiešanas. Apgulieties un uz dažām minūtēm atslābinieties. Kad sajutīsiet, ka esat uz miega un nomoda robežas, sāciet atkal vingrinājumu un pildiet 20 minūtes. Ja šai laikā aizmigsiet, tas būs vislabākais, jo tad darbība turpināsies arī miegā. Ja jūs praktizēsiet šo vienkāršo vingrinājumu trīs mēnešus, jūs būsiet izbrīnīti - nav nepieciešams kaut ko apspiest, pārveide sākusies pati no sevis.
Saullēkta gaidīšana
15 minūtes pirms saules lēkta, kad debesis kļūst gaišas, vienkārši gaidiet un vērojiet, kā gaida iemīļoto: tik saspringti, ar tik dziļu gaidīšanu, ar tādu cerību un pacēlumu, klusi. Lai saule uzlec - turpiniet vērot. Acis varat arī aizvērt. Jūtiet, ka arī ķermenī kaut kas aust. Kad saule parādās uz horizonta, sāciet just, ka tā ir pavisam tuvu nabai. Tā ceļas tur un arī te nabas iekšpusē - tā lēni ceļas, lēni ceļas. Tur ceļas saule, savukārt šeit ceļas iekšējās gaismas punkts. Ziedojiet tam 10 minūtes.
Pēc tam aizveriet acis. Kad jūs pirmoreiz redzējāt sauli ar atvērtām acīm, tā radīja negatīvu; kad jūs acis aizverat, jūs varat ieraudzīt iekšēji zaigojošu sauli. Un tas jūs būtiski izmainīs.
Slavinājums uzlecošajai saulei
Piecelieties piecos no rīta, pirms saullēkta (Indijā saule lec vienā laikā). Pusotru stundu vienkārši dziediet, murrājiet, steniet. Skaņām nav jābūt apzinātām, tām jābūt eksistenciālām, bet ne apzinātām. Tām jānes jums bauda - tas ir viss. Tāda ir skaņu jēga. Jums ir jāiešūpojas. Lai tas ir slavinājums uzlecošajai saulei. Apstājieties tikai tad, kad saule ir uzlēkusi. Tas jūs noturēs noteiktā ritmā visas dienas garumā. Jūs no paša rīta jau būsiet attiecīgi noskaņoti un ieraudzīsiet, ka dienai ir cita kvalitāte, jūs esat mīlošāks, uzmanīgāks, līdzjūtīgāks, draudzīgāks un mazāk cietsirdīgs, dusmīgs, ambiciozs un egoistisks.
Skrieniet, soļojiet un peldiet
Dabiski un viegli būt vērīgam, kad esat kustībā. Kad jūs vienkārši sēžat, dabiski ir iesnausties. Kad jūs esat gultā, vērīgam būt ir grūti, jo visa situācija palīdz iemigšanai. Bet kustībā jūs nevarat aizmigt dabiski, jo funkcionēšana prasa vērību. Vienīgā problēma ir, ka kustība var kļūt mehāniska. Mācieties sakausēt vienā veselumā ķermeni, prātu un dvēseli. Atrodiet ceļus, kā jūs varat funkcionēt kā vienība. Kaut kas tāds dažkārt notiek ar skrējējiem. Varbūt jūs neesat domājuši par skriešanu kā meditāciju, bet skrējēji dažkārt jūt brīnumainu meditācijas pieredzi. Un viņi ir izbrīnīti, jo viņi to nav meklējuši - kuram gan ienāks galvā, ka skrējējs sajutīs Dievu? Bet tā notiek. Un tagad skriešana arvien vairāk un vairāk kļūst par jaunu meditācijas veidu. Tā var notikt skrējiena laikā. Ja kādreiz esat bijis skrējējs, ja skrējienu baudījāt agrā rītā, kad gaiss ir tīrs un svaigs, visa pasaule atgriežas no miega - jūs skrējāt un jūsu ķermenis funkcionēja lieliski... svaigais gaiss, jaunā pasaule, no nakts tumsas piedzimusī diena, viss apkārt dzied, jūs sevi jutāt tik dzīvi... pienāk mirklis, kad skrējējs izzūd un ir tikai skrējiens. Ķermenis, prāts un dvēsele darbojas kopīgi: pēkšņi atbrīvojas iekšējais orgasms. Skrējējiem dažkārt būtu jānonāk līdz ceturtajam stāvoklim - tūrija, lai arī pēc tam viņi to pazaudē - viņi domā, ka tas radās no skrējiena un ka viņi baudīja mirkli, un vienkārši bija tāds noskaņojums. Viņi to nepamanīs - bet, ja tomēr pamanīs... Mani novērojumi rāda, ka skrējējs pie meditācijas var nonākt vieglāk kā jebkurš cits. Arī soļošana un peldēšana var palīdzēt. Visas šīs darbības var tikt pārveidotas meditācijā. Atmetiet vecos uzskatus par meditāciju, ka vienkārša sēdēšana zem koka jogu pozā ir meditēšana. Tas ir tikai viens no veidiem un ir ērts tikai daļai cilvēku. Mazam bērnam tā nebūs meditācija, bet gan spīdzināšana.
Jaunam cilvēkam, kurš ir dzīvības un trīsu pilns tā būs nomākšana, nevis meditācija. Sāciet skriet rītos pa ceļam uz darbu. Sāciet no pusjūdzes, tad jūdzi, un tā līdz trijām. Skrējiena laikā izmantojiet visu ķermeni. Neskrieniet tā it kā jūs būtu trako kreklā. Skrieniet kā mazs bērns - izmantojiet visu ķermeni. Elpojiet dziļi un no vēdera. Tad apsēdieties zem koka un atpūtieties, atelpojieties, ļaujiet, lai svaigs vējiņš jūs appūš, sajūtiet sevi rāmu. Tas ļoti palīdzēs. Dažreiz vienkārši pastāviet ar kailām kājām un sajūtiet vēsumu, mīkstumu, siltumu. Sajūtiet visu, ko zeme šai brīdī jums dod un ļaujiet tam plūst caur jums. Un ļaujiet jūsu enerģijai notecēt zemē. Esiet saistīti ar zemi. Ja jūs esat saistīti ar zemi, jūs esat saistīti ar dzīvību. Ja esat saistīti ar zemi, jūs esat saistīti ar savu ķermeni. Jūs kļūsiet jūtīgāki. Nekļūstiet par skriešanas speciālistu, palieciet amatieris, lai nepazaudētu vērību. Ja skriešana kļuvusi automātiska, mēģiniet peldēt. Ja arī tas kļuvis automātisks, dejojiet. Vienmēr atcerieties, ka kustība ir tikai situācija, kas rada apzinīgumu. Kamēr ir tā, tas ir labi. Ja situācija pārstāj radīt apzinīgumu, tad jāmeklē citas kustības, kurās jūs varēsiet palikt apzinīgs; neļaujiet kustībām kļūt automātiskām.
Es radīju paņēmienus
Prāts ir nopietns, bet meditācija ir pilnīgi nenopietna. Kad es to saku, jūs varat sašust, jo cilvēki turpina runāt par meditāciju ar lielu nopietnību. Bet meditācija ir nenopietna. Tā nelīdzinās darbam; tā vairāk izskatās pēc spēles. Spēle nav aktivitātes veids. Pat ja tā ir aktīva, tā nav aktivitāte. Spēle ir vienīgi bauda. Šī aktivitāte nekur neved, tā nav motivēta. Gluži pretēji - tā ir vienkārši tīra, plūstoša enerģija. Mēs pārāk esam ieslēgti aktivitātē. Mēs esam kļuvuši tik aktīvi, ka aktivitāte pārvērtusies par dziļi iesakņojušos apmātību. Mēs esam aktīvi pat miegā. Atslābināšanos mēs pārvēršam par aktivitāti, mēs piepūlamies, lai atslābtu. Tas ir absurds! Taču tā notiek mūsu prāta robotveidīgo pieradumu dēļ. Ko darīt? Tikai ne-aktivitāte palīdz nonākt jūsu iekšējā centrā, bet prāts nespēj izlemt: kā būt ne-aktīvam. Ko gan darīt? Es radīju paņēmienus, kas paredz būt tik aktīviem, ka aktivitāte vienkārši izsīkst; būt tik aktīviem, ka ka prāts, kurš ir uzburts uz aktivitāti, metas laukā no jūsu būtības. Tikai pēc dziļas katarses jūs varat iekrist ne-aktivitātē, jūsos uzplaiksnī miers, kas nav piepūles miers. Kad jūs pazīstat šo mieru, jūs tajā nonākat bez jelkādas piepūles. Ja jums ir šī sajūta - kā būt vienkārši šeit un tagad, bez jelkādas darbošanās, tad jūs varat tajā ieiet jebkurā mirklī, jūs tajā varat palikt, lai kur jūs būtu. Ārēji jūs varat būt aktīvi, bet iekšēji neaktīvi.
Katarses metodes ir mūsdienu izgudrojums. Budas laikā tādas nebija vajadzīgas, jo cilvēki nebija tik ļoti nospiesti. Viņi bija dabiski, dzīvoja primitīvu dzīvi - necivilizētu, spontānu dzīvi. Buda cilvēkiem iedeva Vipasanu. Vipasana nozīmē "iegremdēšanās sevī". Un skolotāji, kas mācīja Vipasanu, arī dzīvoja pirms daudziem gadsimtiem. Dažiem ar to var palīdzēt, bet tā sasniegt daudz nevar. Es ieviešu katarses metodes, jo tādā veidā vispirms var likvidēt to, kas jūsos radies civilizācijas ietekmē - lai jūs atkal kļūtu primitīvi. No šīs primitivitātes, no pirmatnējās nevainības viegli pieejama kļūst arī iekšējā apgaismība.
Dinamiskā meditācija
Rīta meditācija ašramā katrai dienai. Kad miegs beidzies, daba mostas... nakts ir prom, tumsas vairs nav, saule ir uzlēkusi, viss kļuvis apzinīgs un vērīgs. Šī ir meditācija, kurā jums jābūt vērīgam, apzinīgam un apzinošam, lai ko jūs darītu. Palieciet par vērotāju. Nepazūdiet, jo pazust ir ļoti viegli. Kad elpojat, jūs par to varat aizmirst. Tik ļoti jūs saplūstat ar savu elpu, ka varat aizmirst par vērotāju. Bet tad jūs pazaudēsiet šo punktu. Elpojiet tik dziļi un ātri, cik iespējams, ielieciet tajā visu savu enerģiju, bet palieciet vērotājs. Vērojiet visu, kas notiek, it kā tas notiktu ar kādu citu; it kā tas notiktu ķermenī, bet apziņa centrējas un skatās. Šī liecināšana jāuztur trijās stadijās (stadiju apraksts sekos). Kad viss apstājas, un ceturtajā stadijā jūs esat pilnīgi sastindzis un neaktīvs, jūsu vērīgums sasniegs savu virsotni. Dinamiskā meditācija ilgst stundu un dalās piecās stadijās. Var veikt vienatnē, bet lielāka enerģija ir grupu darbā. Šī ir individuāla pieredze, tādēļ acis jātur ciet (vēlams acu apsējs). Vislabāk to darīt tukšā dūšā un brīvā apģērbā.
1. stadija - 10 minūtes. Haotiski elpojiet caur degunu, koncentrējoties uz izelpu. Ķermenis parūpēsies par izelpu. Dariet to tik ātri un pilnīgi, cik iespējams - un pēc tam vēl stiprāk, kamēr paši kļūsiet par elpu. Palīdzībai un enerģijas modināšanai izmantojiet sava ķermeņa dabisko kustēšanos. Sajūtiet tās celšanos, bet kontrolējiet sevi.
2. stadija - 10 minūtes. Uzsprāgstiet! Lai viss, kam tas vajadzīgs, izšļakstās uz āru. Kļūstiet pavisam traks, kliedziet, kauciet, leciet, kratieties, dejojiet, dziediet, smejieties, "izmetiet sevi uz āru". Neko neglabājiet rezervē, kustieties ar visu ķermeni. Kaut kāda neliela kustība bieži vien palīdz iesākt. nekad neļaujiet prātam iejaukties notiekošajā. Esiet totāli.
3. stadija - 10 minūtes. Lēkājiet ar paceltām rokām, izkliedziet mantru "Hu! Hu! Hu!" tik dziļi, cik iespējams. Ikreiz, kad piezemēsities uz pilnas pēdas, lai skaņa dziļi atbalsojas seksuālajā centrā. Ļaujiet visam, kas jūsos mīt, pilnībā izsīkt.
4. stadija - 15 minūtes. Pastājieties! Sastingstiet tur, kur esat, un tajā pozīcijā, kāda ir. Nekādi neizpaudieties. Klepus, kustības vai kaut kas cits izkliedēs jūsu enerģiju un pūles būs vējā. Esiet liecinieks visam, kas ar jums notiek.
5. stadija - 15 minūtes. Līksmojiet un priecājieties ar mūziku un dejošanu, paužot savu pateicību visam. Nesiet savu laimi cauri visai dienai.
Ja jūsu meditācijas vietā nav iespējams trokšņot, var to veikt klusi - otrajā stadijā visu katarsi virzot uz ķermeņa kustībām. Trešajā stadijā ar skaņu "Hu" var sist, izsakot to mentāli, piektā stadija var kļūt par izteiksmīgu deju.
Kāds ir teicis, ka šī meditācija izskatoties kā tīrs ārprāts. Tas tā arī ir. Taču tam ir mērķis un šāds veids izvēlēts apzināti. Atcerieties, ka jūs nevarat kļūt traks pēc savas gribas. Trakumam jāiemitinās jūsos. Tikai tad jūs varat kļūt traks. Šajā gadījumā viss ir pavisam citādi. Pamatā jūs kontrolējat, un tas, kurš spēj kontrolēt savu ārprātu, nekad nekļūs traks!
Ošo stāsta par dažām reakcijām, kas var notikt ķermenī. Tas ir dziļās katarses rezultāts, ko panāca Dinamiskā meditācija. Ja jūs jūtat sāpes, esiet vērīgi, bet neko nedariet. Uzmanība ir varens zobens, ar ko var pāršķelt visu. Piemēram, jūs sēžat meditācijas pēdējā stadijā un sajūtat ķermenī daudz problēmu. Jūtat, ka kāja ir notirpusi, niez roka, pa ķermeni skraida skudriņas. Jūs esat vairākkārt skatījušies uz roku, bet tur nekā neredzat. Kaut kas nav labi iekšpusē, nevis ārpusē. Ko darīt? Notirpušajai kājai un niezošajai rokai vienkārši veltiet savu uzmanību. Ar aizvērtām acīm vērojiet un gaidiet. Pēc dažām sekundēm vēlme pakasīties izzudīs. Lai kas nenotiktu - vērojiet un gaidiet, pat ja jūtat sāpes kuņģī vai galvā. Tas notiek tādēļ, ka meditācijā izmainās visa ķermeņa ķīmija. Sākas kaut kas jauns, un ķermenī ir haoss. Citreiz jūs jutīsiet savu kuņģi, jo tur jūs esat apspieduši daudz emociju, bet tās turpina tur uzturēties. Dažkārt jūs jutīsiet kaut ko līdzīgu sliktai dūšai, vēlmi vemt. Dažkārt nepatīkamas sajūtas rodas galvā. Visai drīz viss sakārtosies. Bet būs periods, kad jūsos viss joņos. Ko darīt? Esiet vērotājs. Aizmirstiet, ka esat darītājs, un pamazām viss sakārtosies pats no sevis. Sakārtosies tik lieliski, ka neticēsiet, kamēr to nepiedzīvosiet. Tā enerģija, kas iesākumā jums sagādāja galvassāpes, beigās kļūs par baudu. Tā ir tā pati enerģija. Sāpes un bauda ir vienas enerģijas divas dimensijas. Ja jūs spējat palikt klusi sēdošs un uzmanīgs pret visu notiekošo, visi traucēkļi izzudīs. Kad tas notiek, jūs pēkšņi apzināties, ka izzudis ķermenis.
Mandalas meditācija
Šī ir cita varena katarses metode, kas rada enerģētisko apli, kā rezultātā rodas centrēšanās. Tajā ir 4 stadijas, katrā pa 15 min.
1. stadija. Ar atvērtām acīm skrieniet uz vietas. Sāciet lēni, palielinot tempu. Celiet ceļus, cik augstu iespējams. Dziļa un bieža elpošana virzīs enerģiju iekšup. Aizmirstiet par prātu un ķermeni un turpiniet.
2. stadija. Apsēdieties ar atvērtām acīm un atvērtu un atslābinātu muti. Maigi groziet ķermeņa augšējo daļu (no vidukļa) kā niedre, ko šūpo vējš. Sajūtiet, kā vējš šūpo jūs no vienas puses uz otru, uz priekšu un atpakaļ. Tas aizgādās jūsu pamodušos enerģiju uz nabas centru.
3. stadija. Guļot uz muguras, atveriet acis un nekustinot galvu, groziet acis pulksteņa gaitas virzienā, it kā jūs vērotu gigantiska pulksteņa sekunžu rādītāju. Dariet to, cik ātri iespējams. Svarīgi, lai mute ir vaļā un žoklis atslābināts, elpa ir mīksta un līdzena. Tas nogādās jūsu centrēto enerģiju uz trešo aci.
4. stadija. Aizveriet acis un esiet nekustīgi.
Katarses nepieciešamība
Katru dienu vienu stundu aizmirstiet pasauli. Lai tā no jums pazūd, bet jūs - no pasaules. Veiciet pagriezienu par 180 grādiem un skatieties sevī. Iesākumā jūs redzēsiet tikai mākoņus. Nedomājiet par tiem - tos ar apspiešanu paši esat radījuši. Jūs gājāt caur dusmām, alkatību, naidu un visa veida melnajiem caurumiem. Jūs tos apspiedāt un tādēļ tie ir tur. Jūsu tā saucamās reliģijas iemācīja to visu apspiest, tādēļ tas viss ir pārvērties par brūcēm. Jūs to paslēpāt. Lūk, kādēļ iesākumā es uzstāju uz katarsi. Kamēr neiziesiet caur varenu katarsi, jums nāksies doties cauri daudziem mākoņiem. Tas var šķist ļoti apnicīgi, un jūs varat būt ļoti nepacietīgi, jūs varat pagriezties atkal pret pasauli. Un jūs teiksiet - tur nekā nav. Nav nekāda lotosa un nav nekāda aromāta, tur ir vienīgi smirdoņa un atkritumi. Jūs to zināt. Caur ko jūs ejat, kad aizverat acis un dodaties dziļāk? Jūs neejat caur tām brīnišķīgajām zemēm, par kurām runā Budas. Jūs ejat cauri ellēm un agonijām, ko esat apspieduši un kas gaida jūs. Sakrājies ir daudzu dzīvju niknums. Tur ir tāds sajaukums, ka gribas palikt ārpus tā visa. Gribas aiziet uz kino, uz klubu, satikties ar cilvēkiem un paklačoties. Gribas būt aizņemtam, līdz piekūsti un tad aizmigt. Tāds ir jūsu dzīves stils. Tādēļ, ieskatoties jūs apjūkat. Budas stāsta, ka tur ir diža svētība, aromāts, jūs ejat pa plaukstošu lotosu ziedlapām un ir aromāts, kas nepāriet. Un ziedlapiņu krāsa ir nemainīga, parādība ir nemainīga. Viņi runā par šo paradīzi, viņi runā par Dieva valstību, kas ir jūsos. Bet, kad ejiet jūs - jūs ejat vienīgi caur elli. Jūs redzat nevis Budas zemes, bet Ādolfa Hitlera koncentrācijas nometnes. Protams, ka jūs sākat domāt, ka tas viss ir nieki un labāk ir palikt ārpusē. Kādēļ šīs brūces kairināt? Tas ir pārāk sāpīgi. Un no brūcēm sākt spiesties strutas un tās ir netīras. Bet katarse palīdzēs. Ja jūs attīrāties, ja ejat caur haotiskām meditācijām, jūs izsviežat visus šos mākoņus un tumsu ārpusē. Tad prāta piepildījums atnāk vieglāk. Lūk, kādēļ iesaku vispirms haotiskās meditācijas, bet pēc tam - klusās; sākumā aktīvās, bet pēc tam - pasīvās. Jūs varat nonākt pie pasīvajām tikai tad, kad viss pretīgais ir atmests. Niknums atmests, alkatība atmesta... kārtu pa kārtai tur viss tiek glabāts. Kad esat to atmetuši, jūs ieiet varat viegli. Nav ko slēpt. Un pēkšņi - Budas zemes spožā gaisma. Un pēkšņi jūs esat pavisam citā pasaulē - Lotosa Likuma pasaulē, Dharmas pasaulē, Dao pasaulē.
Spilvena dauzīšana
Kad jums ir dusmas, nav nepieciešams tās uz kādu virzīt; vienkārši niknojieties. Lai tas kļūst par meditāciju. Viens pats ieslēdzieties istabā un niknumam izpausties, cik vien tas spēj. ja jūtat, ka spējat kādu sasist, ņemiet un sitiet spilvenu. Dariet visu, ko vēlaties; spilvens nekad nepretosies. Ja gribat nosist spilvenu, ņemiet nazi un nogaliniet to! Tas stipri palīdz. Grūti iedomāties, cik ļoti spilvens palīdz. Vienkārši sitiet, kodiet un svaidiet to. Ja esat pret kādu agresīvi noskaņoti, uzrakstiet uz spilvena viņa vārdu vai piestipriniet fotogrāfiju. Jūs sajutīsieties muļķīgi un stulbi, bet niknums arī ir muļķība. Jums ar to nekas nav jādara. Lai tas ir, un baudiet to kā enerģētisku fenomenu. Tas ir enerģētisks fenomens. Ja tas nevienu neskar, tad tajā nav nekā slikta. Kad jūs to arvien no jauna pamēģināsiet, jūs ieraudzīsiet, ka doma kādam nodarīt pāri pazūd. Lai tā kļūst par ikdienas praksi - tikai 20 minūtes no katru rītu. Un pēc tam vērojiet visu dienu. Jūs kļūsiet nosvērtāks, jo enerģija, kas kļūst par niknumu, tika atbrīvota; enerģija, kas kļūst par indi, no sistēmas ir atbrīvota. Nodarbojieties ar to vismaz divas nedēļas; jau pēc nedēļas jūs izbrīnīti atklāsiet, ka nevienā situācijā nerodas niknums. Vienkārši pamēģiniet.
Elpojiet kā suns
Grūti strādāt ar niknumu tieši, jo tas var būt apspiests ļoti dziļi. Tad darbojieties netieši. Skriešana palīdzēs izkliedēt lielu daļu baiļu un niknuma. Kad jūs daudz skrienat un elpojat dziļi, prāts pārstāj funkcionēt, un ķermenis atbrīvojas. Viens mazs vingrinājums var daudz palīdzēt. Ja kaut kas nepārvietojas zemāk par kuņģi, zemāk par vēderu - ir grūtības, var skriet un elpot kā suns. Mēli var izbāzt kā suns un skrienot apkārt, elpot kā suns. Viss kanāls atvērsies. Šāda elpošana ir svarīga, ja kaut kas ir nobloķējies. Pēc pusstundas elpošanas niknums izplūst pats no sevis. Pieslēdzas viss ķermenis. To jūs dažreiz varat pamēģināt savā istabā. Varat izmantot spoguli un rūkt uz to. Trijās nedēļās jūs sajutīsiet, ka viss ir pavirzījies ļoti dziļi. Kad niknums ir atslābis un aizgājis, jūs sajutīsiet brīvību.
Mūzika un deja
Mūzika ir meditācija, kas kristalizēta noteiktā virzienā. Meditācija ir mūzika. Mūzika, kas izšķīdināta visumā. Tās nav divas dažādas lietas. Ja jūs mīlat mūziku, tas notiek tikai tādēļ, ka tās apkārtnē jūs dažkārt sajūtat, ka notiek meditācija. Tā jūs apņem, jūs reibstat no tās. Kaut kas neizskaidrojams nolaižas pār jums... sāk čukstēt Dievs. Jūsu sirds sāk pukstēt citā ritmā, saskaņā ar Visumu. Jūs pēkšņi atrodaties kopīgā orgasmā ar veselo. Jūsu būtībā ienāk netverama deja, un veras durvis, kas tik ilgi bijušas aizvērtas. Jūs appūš svaigs vējiņš, kas notrauc gadsimtu putekļus. Jums ir sajūta, ka esat bijis vannā, garīgā vannā; esat pastāvējis zem dušas - tīras, svaigas, nevainīgas. Mūzika ir meditācija. Meditācija ir mūzika. Tās ir divas durvis, caur kurām iespējams sasniegt vien un to pašu parādību.
Sūfiju deja
Ikrīta svinēšana ašramā. Ja sadusmots cilvēks piedalās sūfiju dejā, viņa dejā būs niknums. Jūs varat novērot dejojošus cilvēkus un pamanīt, ka viņu dejošana atšķiras. Kādam dejā un žestos redzēsiet nevaldāmas dusmas, citam redzēsiet skaistumu - plūst mīlestība, kaut kāda elegance. Vēl kādā citā - līdzjūtība; citā - ekstāze; cita deja ir bezgaumīga un trula, viņš tikai izpilda vienkāršus žestus, aiz kuriem nekā nav, tie ir mehāniski. Vērojiet. No kurienes tāda atšķirība? No tā, ka viņi sevī nes dažādus apspiešanas līmeņus. Kad jūs dejojat, jūsos esošais niknums arī dejos kopā ar jums. Tam nav kur palikt. Jo vairāk jūs dejosiet, jo vairāk dejos arī jūsu niknums. Ja jūs esat pilns ar mīlestību, tad uzsākot deju, jūsu mīlestība sāk plūst ap jums - tā dejos jums apkārt un piepildīt visu telpu ap jums. Jūsu dejā būs tas, kas ir jūsos. Ja jūs esat apspiesti seksuāli, jūsu dejā virmos sekss. Jums jāiziet cauri katarsei, tieši uz mērķi jūs netiekat. Tikai, kad izies visa indes un izklīdīs migla, jūs spēsiet atrast apgaismību jeb svētlaimi metodēs, kas līdzinās sūfiju dejām.
Nataradžas meditācija
Šo tehniku bieži izmanto vakara meditācijās ikmēneša meditatīvajās nometnēs. Nataradža ir deja kā totāla meditācija. Ir trīs stadijas, kuru kopējais ilgums ir 65 minūtes.
1. stadija - 40 minūtes. Ar aizvērtām acīm dejojiet kā apmāts. Lai jūsu zemapziņa jūs pilnībā pārņem. Nekontrolējiet savas kustības un neesiet liecinieks notiekošajam. Esiet pilnīgi dejā.
2. stadija - 20 minūtes. Turot acis aizvērtas, apgulieties. Nekustieties un klusējiet.
3. stadija - 5 minūtes. Dejojiet līksmojot un baudot to.
Aizmirstiet par dejotāju, ego centru, kļūstiet par deju. Dejojiet tik pilnīgi, lai jūs sajustu, ka saplūstat ar deju, ka jūs esat deja. Tad deja kļūst par meditāciju. Ja nav šīs vienotības, tad šī deja ir tikai vingrinājums; labs, veselīgs, bet to nevar nosaukt par garīgu. Tā ir vienkārši deja. Deja pati par sevi jau ir laba, kamēr tā turpinās. Pēc tam jūs sajūtaties svaigi un jauni. Bet tā vēl nav meditācija. Dejotājam ir jāizzūd. Tādēļ sekojiet dejai, ļaujiet tai notikt. Tā nav darbība, tas ir tas, kas notiek. Palieciet svētku noskaņojumā. Jūs nedejojat kaut ko nopietnu, jūs spēlējaties ar savu dzīvības enerģiju, ļaujot tai virzīties pa savu ceļu. Jūs kustaties tāpat kā to dara vējš un upes. Sajūtiet to. Un esiet rotaļīgi. Vienmēr atcerieties vārdu: "rotaļīgs", man tas ir galvenais. Šajā zemē radīto mēs saucam par Dieva spēku, Dievišķo rotaļu. Dievs neradīja šo pasauli, tā ir viņa rotaļa.
Meditācija nepieciešama tikai tādēļ, ka jūs esat izvēlējušies nebūt laimīgi. Ja būtu citādi, nevajadzētu nekādas meditācijas. Meditācija ir zāles. Tās ir vajadzīgas, ja esat slimi. Budām nevajag meditācijas. Ja esat izlēmuši būt laimīgi, meditācija vairs nav vajadzīga. Tad meditācija sāk notikt pati par sevi. Meditācija ir laimīgas esības funkcija. Meditācija seko laimīgam cilvēkam kā ēna. Lai kur viņš ietu, lai ko darītu - viņš ir meditatīvs. Kur ir meditācijas labums? Ko no tās jūs varat iegūt? Kur ir dejas labums? ... Nekāda labuma. Jūs to nevarat apēst, izdzert, nevarat no dejas izveidot mitekli. Tā šķiet nelietderīga. Viss skaistais un patiesais ir neizdevīgs.
Kirtans
Šī priecīgā dejošana un dziedāšana vienmēr ir četru gadskārtējo ašrama svētku sastāvdaļa. Neņemiet nopietni reliģiju. Pārāk ilgi jūs esat dzīvojuši ar izstieptām sejām. Ja jūs redzat vecu Dieva seju, tas ir skumji. Tagad mums nepieciešams dejojošs un dziedošs Dievs. Mums jādejo ekstātiskā noskaņojumā. Visai jūsu dzīvības enerģijai ir jāplūst, jāsmejas, jādzied. Sviniet dzīvi. Kā meditācijas tehnika, kirtanam ir trīs stadijas, katrā pa 20 minūtēm.
1. stadija - 20 min. Ar aizvērtām acīm dejojiet, dziediet un sitiet plaukstas. Esiet pilnīgi ieslēgti dejā.
2. stadija - 20 min. Apgulieties, esiet klusi un nekustīgi.
3. stadija - 20 min. Atkal dejojiet un dziediet, pilnīgi pazaudējot sevi.
Dzīvojiet šai mirklī
Kad jūs iedziļināties meditācijā, laiks izzūd. Kad meditācija patiesi uzplauks, nekādu laiku jūs neatradīsiet. Tas notiek pats no sevis - kad pazūd prāts, pazūd arī laiks. Tādēļ mistiķi visos laikos ir teikuši, ka laiks un prāts ir kaut kas tāds, kas līdzinās medaļas divām pusēm. Prāts nevar dzīvot bez laika, bet laiks nevar dzīvot bez prāta. Laiks ir prāta eksistences veids. Tādēļ visi Budas aicinājuši: "Dzīvojiet šobrīd". Dzīvojiet šajā mirklī - tā ir meditācija, būt vienkārši šeit un tagad - tā ir meditācija. Tā ir meditācija - tālumā kūko dzeguze, pārlido lidmašīna un vārnas, un putniņi - un tas viss ir klusu, un prātā nav nekādas kustības. Jūs nedomājat par pagātni un nedomājat par nākotni. Laiks ir apstājies. Pasaule ir apstājusies. Pasaules apstādināšana - lūk, kur ir meditācijas māksla. Bet dzīvot dotajā mirklī - tas ir dzīvot mūžībā. Sajust mirkli - bez idejas, bez prāta, nozīmē sajust nemirstību.
Stop!!!
Sāciet praktizēt vienu ļoti vienkāršu metodi vismaz sešas reizes dienā. Katru reizi tam nepieciešama pusminūte. Tā ir visīsākā meditācija pasaulē! Taču tā ir jāpilda pēkšņi - tur ir tās būtība. Ejot pa ielu jūs pēkšņi atceraties. Apstājieties, apstājieties pilnīgi, nekādu kustību. Esiet klātesoši pus minūti. Lai kāda būtu situācija, apstājieties uz pus minūti un vienkārši esiet liecinieks tam, kas notiek. Pēc tam atsāciet kustību. Sešas reizes dienā. Var darīt vairāk reižu, bet ne mazāk - jūs vairāk atklāsieties. Tas jādara pēkšņi. Ja jūs pēkšņi apstāsities klātesošs, visa enerģija mainīsies. Prāta darbības nepārtrauktība pēkšņi apstājas. Tas notiek tik pēkšņi, ka prāts tai mirklī nepagūst radīt jaunu domu. Tam nepieciešams laiks, bet prāts ir pārāk dumjš. Vienalga kur jūs to atcerēsities - sapurinieties ar visu savu būtību un apstājieties. Ne tikai jūs to apjautīsiet. Drīzumā jūs sajutīsiet, ka citi apzinājušies jūsu enerģiju - ka kaut kas ir noticis; jūsos ienāk kaut kas nezināms.
Darbs kā meditācija
Lai kad jūs sajustu, ka esat nelāgā omā un neesat noskaņoti darbam, pirms darba uzsākšanas piecas minūtes dziļi izelpojiet. Sajūtiet, kā ar katru izelpu jūs izdzenat slikto noskaņojumu - un jūs brīnīsities, kā piecu minūšu laikā pēkšņi atgriezās normāls noskaņojums. Ja jūs spējat pārvērst savu darbu par meditāciju, tas ir vislabākais. Tad meditācija nekad nebūs konfliktā ar jūsu dzīvi. Viss, ko jūs darīsiet, varēs kļūt meditatīvs. Meditācija nav kaut kas atsevišķs, tā ir dzīves daļa. Tā ir kā elpošana. It kā jūs ieelpotu un izelpotu, tāpat arī meditējat. Tā ir tikai uzsvara pārcelšana, nekas vairāk nav jādara. Tas, ko darījāt pavirši, sāciet darīt uzmanīgi (vērīgi). Tas, ko darījāt kaut kāda rezultāta, piemēram, naudas pēc... tas viss ir labi, bet jūs varat to pārvērst par papildus fenomenu. Nauda tas nav slikti, bet, ja jūs savu darbu darīsiet, gūdams bezmaksas baudu, jūs spēsiet darboties arī nemīlot savu darbu.
Tie, kam ir radošs darbs, var pārvērst savu dzīvi par meditāciju veidā, kādu Ošo apraksta, atbildot uz mākslinieka jautājumu.
Māksla ir meditācija; jebkura aktivitāte kļūst par meditāciju, ja jūs tajā pilnībā pazaudējat sevi, tādēļ nekļūstiet par vienkāršu tehniķi. Ja jūs esat vienkārši tehniķis, tad glezniecība nekad nekļūs par meditāciju; jums tajā ir pilnīgi jāpazaudē prāts, un pašam sevi, nezinot, kurp ejat, nezinot, ko darāt, kas esat. Šis ne-zināšanas stāvoklis būs meditācija - ļaujiet tai notikt. Gleznu var negleznot, vienkārši ļaut tai notikt. ...Dažas minūtes vienkārši meditējiet, klusi sēdiet audekla priekšā. Tam būtu jālīdzinās autopierakstam. Jūs ņemat rokās pildspalvu un klusi sēdiet - un pēkšņi sajūtiet, ka roka notrīc. Jūs to neizdarījāt. Jūs to gaidījāt. Roka nodreb un sāk kustēties, kaut kas sāk notikt. Tieši tāpat jums jāsāk gleznot. Ļaujiet visam notikt.
........................ nepilns tulkojums............................
Meditācija lidmašīnā
Lidojot lielā augstumā ir vislabākais laiks meditācijai. Jo augstāk, jo vieglāk meditēt. Tādēļ visos laikos meditētāji dodas uz Himalajiem. Kad gravitācija samazinās, un zeme ir tālu lejā, atkrīt daudzi laicīgie pinekļi. Jūs esat tālu no cilvēku veidotās pērkamās sabiedrības. Jūs ietver mākoņi, zvaigznes, mēness, saule un milzīga telpa... tad nu izdariet vienu: sāciet just savu vienotību ar bezgalību. Dariet to trijos posmos. Pirmais: dažas minūtes domājiet, ka kļūstat lielāks... jūs aizpildāt visu lidmašīnu. Otrais posms: sāciet just, ka kļūstat lielāks pat par lidmašīnu; tā tagad ir jūsos. Trešais: just, ka esat izplatījies pa visu debesjumu. Tagad visi apkārt klīstošie mākoņi, mēness un zvaigznes kustas jūsos: jūs esat milzīgi, bezgalīgi. Šī sajūta kļūs par jūsu meditāciju, un jūs sajutīsieties pilnīgi atslābināts un nesasprindzinājies.
Deautomatizējieties
Ja mēs iespēsim deautomatizēt savu darbību, tad dzīve kļūst par meditāciju. Tad katrs sīkums - duša, maltīte, saruna ar draugu - viss kļūst par meditāciju. Meditācija ir kvalitāte, ko var ienest jebkur. Tā nav īpaša darbība. Bet cilvēki domā tieši tā - ka meditācija ir kaut kāda specifiska darbība, kurā jūs sēžat ar seju pret austrumiem, atkārtojat noteiktas mantras, kūpināt vīraku, darāt to visu noteiktā laikā un ar noteiktiem žestiem. Meditācijai ar to nav nekā kopīga. Tas viss var jūs padarīt automātiskus, taču meditācija ir pret to. Tādēļ, ja jūs spēsiet palikt vērīgs jebkuras darbības laikā, jums palīdzēs jebkāda elpošana.
...Meditācijas apraksts smēķētājiem...
...lūk, kur noslēpums: deautomatizēties. Staigājiet... staigājiet lēni, uzmanīgi. Skatieties... skatieties uzmanīgi - un jūs ieraudzīsiet daudz zaļākus kokus, daudz sārtākas rozes. Klausieties! Kāds runā, baumo - klausieties... klausieties uzmanīgi. Kad runājiet jūs, dariet to uzmanīgi. Lai jūsu atmodinātā aktivitāte deautomatizējas.
Parasta tēja - baudiet to
Dzīvojiet no mirkļa uz mirkli. Triju nedēļu laikā mēģiniet visu darīt tik Totāli, cik vien iespējams; mīliet to un baudiet to. Iespējams, tas šķitīs muļķīgi. Ja dzer tēju, ir muļķīgi to baudīt pārāk spēcīgi - tā taču ir parasta tēja. Bet arī parasta tēja var kļūt brīnišķīga - ja jūs spēsiet no tā gūt baudu, tā būs milzīga pieredze. Baudiet tēju ar lielu cienību. Padariet tējas pagatavošanu par ceremoniju: klausieties, kā uzvārās ūdens, pēc tam tējas uzliešanu... sajust aromātu, nomēģināt tēju un sajust sevi laimīgu. Mirušie nevar dzert tēju - vienīgi dzīvie. Šajā mirklī jūs esat dzīvi! Šai mirklī jūs dzerat tēju, izjūtiet pateicību! Nedomājiet par nākotni; nākamais mirklis pats par sevi parūpēsies. Nedomājiet par rītdienu; trīs nedēļas dzīvojiet šai mirklī.
Dzen cilvēki meditāciju apzīmē ar vārdu vu-ši. Tas nozīmē "nekas īpašs, nekas pārāk".
Sēdiet kluss un gaidiet
Dažreiz gadās, ka meditācija ir tuvu, bet jūs esat aizņemti ar citām lietām. Klusa, mierīga balss ir jūsos; bet jūs esat trokšņu, nodarbju un pienākumu pilni. Meditācija pienāk kā čuksts, nevis lozungu izkliegšana, tā atnāk ļoti klusi. Tā netrokšņo. Ja jūs esat aizņemti, tā gaida un aiziet. Padariet par ieradumu vismaz stundu sēdēt un gaidīt to...
... sēžot zem koka, arī sajūtieties kā koks... ļaujiet vējam iet jums cauri... /nepilns tulkojums/
Dažkārt jūs varat vienkārši izgaist
Tibetas klosteros bieži tiek praktizēts, ka sēžot dārzā, jūs sākat sajust, ka izzūdat. Vienkārši pavērojiet, kāda izskatās pasaule, kad jūs šeit vairs neesat, kad esat kļuvis pilnīgi caurspīdīgs. Pamēģiniet vienkārši sekundi nebūt. Pamēģiniet to izdarīt pats savā mājā.
Varat to darīt daudz reižu dienā. Pus sekunde ir pietiekami. Uz pus sekundi apstājieties; jūsu nav, bet pasaule turpinās. Jūs arvien vairāk sākat apzināties faktu, ka pasaule teicami eksistē arī bez jums. Tad iespējams apjēgt arī citu savas esības daļu, kas daudzās dzīvēs tikusi noliegta. Jūs topat durvis. Viss atnāk bez jums.
Giljotīnas meditācija
Staigāt un apzināties, ka jums vairs nav galvas - tā ir viena no brīnumainākajām tantriskajām meditācijām. Sēdēt un apzināties, ka ir tikai ķermenis. Nepārtraukti atcerieties, ka galvas nav. Izgatavojiet palielinātu foto bez galvas. Novietojiet spoguli zemāk, lai tajā neredzētu savu galvu. Dažas dienas tā turpiniet un jūs sajutīsiet neticamu vieglumu un klusumu, jo problēma ir galvā. Ja jums tas izdosies, jūs sāksiet centrēties uz sirdi un sajutīsieties bez galvas. Tad jūs sapratīsiet, par ko es šobrīd runāju.
Es - ne tas
Prāts ir drazas! Jautājums nav par to, ka jums tās ir galvā, bet citiem nav. Tās ir drazas jebkurā gadījumā. Ja jūs tās izmēžat no sevis, tās tāpat ir kopā ar jums. Tām ir sava dzīve un tās vienmēr būs kopā ar jums, tās kustas kopā ar jums.
Izslaukot tās, jūs nekļūstat tukši. Tas jums ļaus vienīgi saprast, ka tas prāts, ko jūs uzskatāt par sevi pašu un ar ko jūs līdz šim identificējāties, neesat jūs. Mēģinot atbrīvoties no drazām, jūs saprotat, ka esat šķirti. Tādēļ jums atliek tikai viens: neko nedarīt ar to visu. Vienkārši vērojiet un atcerieties vienu: "Es neesmu tas". Lai tā ir mantra: "Es - ne tas". Atcerieties to, kļūstiet vērīgi un jūs ieraudzīsiet, kas notiek. Tā ir acumirklīga pārmaiņa. Drazas paliek, bet tā vairs nav daļa no jums. Kā atmiņa paliek atsacīšanās no tā.
Smieklīgās grimases
Ir daudz senu meditāciju, kurās izmanto sejas šķobīšanu. Jūs to varat pārvērst par meditāciju - Tibetā tā ir viena no senākajām tradīcijām. Paņemiet lielu spoguli. Nostājieties spoguļa priekšā kails, šķobieties, dariet jocīgas lietas un vērojiet. Pēc 20-30 minūtēm jūs pamanīsiet, ka esat no tā atšķirti. Ja tas nenotiek, mēģiniet ko citu. Jūs iegūsiet lielu atbrīvošanos, un redzēsiet sevi nevis kā ķermeni, nevis kā seju, bet gan kā apziņu. Tas palīdzēs.
Vienkārši skatieties debesīs
Meditējiet uz debesīm. Kad jums ir laiks, vienkārši nogulieties zemē un skatieties debesīs. Lai tā ir jūsu apcere. Ja gribat lūgties, lūdziet debesīm. Ja meditēt - meditējiet uz debesīm. Brīžiem ar atvērtām, brīžiem ar ciet acīm. Debesis ir tikpat lielas gan ārpusē, gan iekšpusē. Mēs stāvam uz sliekšņa starp iekšējām un ārējām debesīm. Abas ir bezgalīgas. Mēs stāvam uz sliekšņa un jebkurā mirklī varam izšķīst. To darot uz ārpusi, iznāks lūgšana, savukārt uz iekšieni - meditācija. Abos gadījumos jūs izšķīstat. Šīs debesis nav divas dažādas. Tās ir divas tikai tādēļ, ka jūs stāvat uz sliekšņa. Jūs esat sadalošā josla. Kad jūs izzudīsiet, izzudīs arī šī līnija.
Avots: http://www.champi.multiservers.com |
