Kad jaukie svētki atkal klāt Un Valentīns sāk rokas māt, Tad mīlestība apkārt valda Un sirsniņa ir apaļ salda.
*******
Es lūdzu Dieviņam ūdeni, Viņš dāvāja okeānu. Es lūdzu Viņam ziedu Viņš dāvāja rožu dārzu. Es lūdzu Viņam laimi Viņš man dāvāja Tevi!
*******
Kaut kur vējā Tevi jūtu,
Kaut kur gaismā Tevi redzu,
Kaut kur putnos Tevi dzirdu,
Kaut kur lietū Tevi skūpstu,
Kaut kur domās Tevi mīlu!
*******
Ja apskāviens būtu sekunde, Es Tev sūtītu stundu, Ja smaids būtu ūdens Es Tev sūtītu jūru, Ja mīlestība būtu persona Es Tev sūtītu sevi.
*******
Eņģelītis pa gaisu trauc, Visus šodien mīlēt sauc! Mīlestības bultas saldas, Lai Tev garām neaiztraucas!
*******
Bet īsta mīla neprasa,
Ne labuma, nedz ļauna,
Tā visu zemi saskata,
Kā radītu no jauna.
/ J. Grots /
*******
Mēs katrs esam eņģelītis Ar vienu spārniņu, Lai varētu lidot, Mums vajag apskauties!
*******
Tu esi mana saule, Mana zeme un gaiss, Tu esi man viss Uz šīs pasaules!
*******
Vārdi ir tie kas nozīmē tik daudz, Šajos svētkos gribu Tev teikt - Mīla ir vis skaistākais, Viss labākais kas vien var būt, Tāpēc nezaudē to, šajā Valentīndienā.
*******
Dziesma par mīlu - sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla - šīs pasaules pēdējais prieks.
/ R. Skujiņa/
*******
Uzlūko debesis! Vai redzi mazos spožos punktiņus? Tu domā, ka tās ir zvaigznes? Nē tie ir caurumi uz paradīzi, Kurus atstājuši tādas mīļas dvēselītes kā Tu!
*******
Šovakar pie loga sēžu, Redzu zvaigzni krītam es, Vēlēšanos ievēlos, Lai kopā būtu vienmēr mēs.
*******
Vakarā, kad jūra šalko Un, kad saule zemē riet Manas domas klusi, klusi Tālumā pie Tevis iet.
*******
Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss Tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
/ V. Mora /
*******
Kur divas sirdis satiekas Mazs kalējiņš tur ierodas Tas kaļ un kaļ un nerimstas Līdz kamēr abi vienojas.
*******
Kad nakts liek dienas gaismai atkāpties, Bet miegs vēl plakstus never ciet, Tad tik pie Tevis manas domas iet Un ļaujas sapņu burvībai.
*******
Bet paliec pavisam
Uz manām lūpām,
Kā salda un mūžīga buča.
Klau, paliec pavisam
Uz spilvena mana.
Kā viegla,
Bet mūžīga smarža.
/ K. Elsbergs /
*******
Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi, Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi, Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus, Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu. Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet, Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet. Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai, Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai, Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu, Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu. |