Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi.

Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini - varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav dzīve un draugi,
Kas allaž par tevi nomodā stāv?

Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa,
To nevar ne nopirkt, ne pārdot,
Bet var saņemt par velti -
Bezgala daudz vai nemaz...

Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...

Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.

Vien draudzībai vara
Viskailāko zaru
Par ziedošu brīnumu
Padarīt.
Vien draudzība eņģeļa
Spārnus dod garam,
Un aiznes pie zvaigznēm,
Kas debesīs mīt.

Nepaej garām, ja kādreiz man skumjas ir sejā,
Draugs jau ir tas, kas vissmagākā brīdi mums klāt,
Gadās visstiprākam sastapties dzīvē ar sāpēm,
Gadās visdrošākam neziņu lielceļā stāt.

Ja Tev kādreiz skumji klājas,
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi.

Tos brīžus, kad mums jautri gājis,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas Tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedod.

Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar Tevi bēdas cieš.

Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt!

Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.

Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.

Lai Tev jauki, labi klājas
Katru dzīves brītiņu,
Un lai sirdī saglabājas
Tev no manis atmiņas.

 

       *******

 

Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!

Pasta baloži spārnu galiem kuļ gaisu,
Kad viņi atgriežas mājās.
Cerību pilni un arī bez cerībām
Vienmēr, vienmēr nākam mēs mājās.

Noslauki asaras, bērns,
Un smaidi caur mitrajiem plakstiem-
Ik dienas kaut kas var sākties,
Kas brīnišķi skaists var sākties.
/Jānis Plaudis/

Lai Tev ir draugi sirsnīgi, mīļi,
Kurus varbūt Tu pat neapjaut.
Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi
Kas smejas ar Tevi, ar Tevi raud.

Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi - vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.

 

       *******

 

Ja gribi nokļūt kalna galā,
Tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
Tad mācies pati laba būt!

 

Kas ir foršs draugs?
Viņš iedvesmo Tevi,
smejas ar Tevi,
raud Tev līdz,
saprot Tevi,
pamāca Tevi,
un iet soli solī ar Tevi!
Lūk, tas ir DRAUGS!
Tas esi TU!

Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņs,
Viens vienīgs draugs,
Tik mīļš un dārgs!

Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no manis Tev neatkratīties!

Par draugu nesauc kuru katru,
Ar šo vārdu nesvaidies,
Jo katram draugs ir tikai viens,
Kurš sapratīs un palīdzēs.

 

       *******

 

Ir vārdi ko teikt,
Ir saullēkts ko sveikt,
Ar aukstām lūpām saki to,
Ar siltām plaukstām gaidi to,
Lai arī cik skaļa Tev balss,
Vienmēr Tevi apskaus klusums kluss,
Vienmēr būs uz ko atskatīties,
Un es, kura acīs apmaldīties,
Mīlēt un pēc labāka tiekties,
Novēlu Tev ar pagātni nesatikties.

 

       *******

 

Ir labi tad, ja kāds Tev saka:
"Draugs, neskumsti Tev blakus esmu es!"
Tad vieglāk ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.

 

       *******

 

Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie Tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!

 

       *******

 

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds.

Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktenis izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.

 

       *******

 

Vai atceries to dienu,
Kad tikāmies?
Kopš tās dienas
Garš ceļš ir iets -
Caur elli un debesīm,
Caur asarām un priekiem
Līdz par īstiem draugiem
Mēs kļuvām...

 

       *******

 

Tā ir draudzība, kas Tev acīs spīd,
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!!

Draudzība ir svēta lieta.
Draudzība ir mīlas lieta.
Draudzību mēs saglabāsim.
Cieši cieši noturēsim.

Būsim šai pašā vietā,
Virs galvas būs tas pats jumts.
Mēs piesiesim mūžības govi,
Lai ganās tepat, starp mums.
/M. Zālīte/

 

       *******

 

Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.

 

       *******

 

Ir grūti atrast ziedu,
Kas mūžam nenovīst,
Vēl grūtāk atrast draugu,
Kas mūžam uzticīgs.